Kopš pagājušā gada vasaras Madonas novadā ir jauna un līdz šim šajā pusē neredzēta atpūtas vieta – pirtiņa uz plosta. Tā atrodas Vestienas pagastā, gleznainajā Kāla ezerā.
Jaunā atpūtas objekta īpašnieks Zigmārs Bāriņš uzskata, ka šī ir lieliska iespēja ikvienam klusumā un mierā ļauties atpūtai un relaksēties savas ģimenes vai draugu lokā: nopērties pirtiņā, izbaudīt ūdens priekus, dot vaļu atslēgties prātam un vienlaikus no jebkuras vietas Kāla ezerā priecāties arī par skaisto Latvijas dabu.
Sevi uzskata par vienkāršu lauku puisi
Kaut arī, no malas raugoties, kādam var likties, ka Zigmārs ir kārtējais biznesa ierindnieks, kam rūp vien savs naudas maks un labklājība, tas ne tuvu tā nav. Pats viņš sevi raksturo kā parastu lauku puisi, kuram vienkārši tīk pērties pirtī. Dzimis Ērgļos, audzis Madonas novada Vestienas pagastā, kur arī tagad atrodas vecāku mājas.
Darba nedēļu Zigmārs aizvada Rīgā - strādā par elektriķi. Savukārt jebkurā brīvā brīdī dodas uz Vestienas pagastu darboties gar savu pirtiņu. Un arī viss atvaļinājums vienmēr tiek pavadīts tur. Ceļš no galvaspilsētas līdz vecāku mājām jau tik ierasts, ka pusotras stundas brauciens paiet kā vienā mirklī.
Rīgā Zigmārs jūtas neomulīgi – kņada, pilsētas trokšņi, neapmierinātās cilvēku sejas, nepārtrauktie sastrēgumi uz ielām... Kā Zigmārs pats teic, viņš sevi tomēr līdz mielēm izjūt kā lauku cilvēku. Tāpēc pirts īpašnieks skaidri zina – vienā brīdī viņš metīs savu elektriķa darbu pie malas un pavisam pārcelsies uz dzīvi Vestienas pusē.
Sapnis par savu pirti – kopš bērnības
„Kad vēl biju mazs, jau tad man patika iešana pirtī,” stāstījumu par sevi un savu aizraušanos sāk Zigmārs Bāriņš. „Pirts ir ne tikai miesai, bet arī garam. Turklāt vienlaikus palīdz attīrīt organismu un uzlabot veselību. Bērns būdams, sapņoju, ka man gribētos kādreiz savu pirtiņu, vēlāk gan šī doma kaut kā izplēnēja. Taču jaunības gados sapratu, ka vēlos kaut ko savu, turklāt savādāku nekā citiem. Tolaik pirtīiešana bija topā – visi tusējās un atpūtās pa pirtiņām. Bet man gribējās pašam savu pēršanās vietu, nevis visu laiku braukt uz svešām. Un tā vienu brīdi galvā iešāvās doma par savas pirts izveidi un uzstādīšanu, turklāt izprātoju pirti uzlikt uz plosta, lai tā nestāvētu uz vietas, bet varētu kursēt pa ezeru. Tā teikt, nolēmu noriskēt un pamēģināt.
Savā ziņā grūdienu deva arī Madonas pašvaldība. Tolaik meklēju papildu līdzekļus, lai ar kaut ko varētu sākt. Aizrāvos un savu ieceri par pirts izveidi pieteicu biznesa ideju konkursam „Madona var labāk”. Biju gana pārliecināts, ka, visticamāk, nekas man nespīd, bet tomēr prezentēju savu lolojumu, visiem tas iepatikās un rezultātā ieguvu daļēju finansējumu savas ieceres īstenošanai. Un tas man iznāca tāds kā sākuma kapitāls. Cik tad nu to ideju nēsāsi sevī – bija jāķeras klāt un jātaisa augšā!
Sāku meklēt piedāvājumus. To, protams, bija ne mazums. Mucveida, ovālas, kantainas un vēl citas pirtis. Turklāt man vispirms pašam vajadzēja tikt skaidrībā, cik lielu tad to pirti vēlos. Sākumā gribēju maza izmēra, bet tad sapratu, ka tādā nebūs kur apgriezties, tāpēc labāk pirkt tomēr lielāku – tādu, kurā ir ne vien sauna, bet arī priekštelpa, kas klientiem izmantojama kā atpūtas stūrītis, kur pasēdēt pie galda, ko ieēst, iemalkot.
Apzvanīju vairākus tirgotājus, it īpaši no interneta vietnes ss.lv, tāpat meklēju informāciju arī internetā. Paralēli konsultējos ar radiem, draugiem, paziņām, ieklausījos viņu viedokļos. Un beigās priekšroku tomēr devu Igora Baloža pirtiņai. Igora piedāvājumā vispār ir visdažādākā dizaina un izmēra pirtis. Es izvēlējos to lielāko, un izskatās, ka ar to esmu trāpījis desmitniekā. Ja es tagad uzsāktu biznesu, citu pirti noteikti nebūtu pircis, bet plostu gan taisītu savādāku - nevis lielāku, stiprāku, bet drusku pamainītu formu. Tāpat saveidotu savādākas margas. Bet tie jau varbūt ir tikai tādi sīkumi.
Arī citiem, kas vēlas iegādāties pirti, noteikti ieteiktu ielūkoties Igora piedāvājumā. Vispirms jau tāpēc, ka viņš ar savu biznesu laikam tomēr pārņēmis Latvijas tirgu. Turklāt man personīgi ar Igoru izveidojās tik laba sadarbība, ka noslēdzām līgumu – Igors man pirti iedeva bezprocentu kredītā, un es noteiktā laikā savu summu atmaksāju. Tā teikt, izdevīgs darījums gan man, gan Igoram.
Tādējādi iegādes ziņā nebija nekādu problēmu – viss ritēja samērā pietiekami gludi. Arī ar atvešanu neiznāca nekāda aizķeršanās – Igors ar saviem darba kolēģiem uzcēla pirtiņu uz lielās mašīnas piekabes, atveda to līdz maniem laukiem. Un, kamēr tapa plosts, pirtiņa stāvēja mājas pagalmā. Mēs paši to izprovējām un sapratām, ka gana laba.
Varētu pat teikt, ka tagad savā ziņā ar Igoru esam kļuvuši par tādiem kā labiem draugiem – viņš pareklamē mani, es savukārt viņu, ik pa laiku sazvanāmies. Tā teikt, kontaktus uzturam.”
Uz jautājumu, vai ideja par pirti uz ezera ir kur aizgūta vai oriģināla, Zigmārs atbild: „Nekur neesmu par tādu atradis informāciju, lai gan meklēju. Tā ka varētu domāt, ka manējā savā veidā ir oriģināla.”
Peras, bet svinības nerīko
Pirtis ir populāras daudzās zemēs, taču Zigmāra klientu lokā vismaz pašlaik esot tikai latvieši. Līdz šim neviens ārzemnieks nav pie viņa atklīdis, un nav arī īsti manīts, ka no krievu cilvēkiem šāda veida pēršanos uz ezera kāds būtu iecienījis.
Tie īstie piekritēji lielākoties ir Madonas puses ļaudis, taču nereti brauc klienti arī no Rīgas, Siguldas un citām vietām. Šad tad uz pirtiņu piesakoties arī tie, kas apmetušies kādā no Madonas puses viesu namiem. Katrā ziņā pirtiņa esot pieprasīta, tāpēc, pēc Zigmāra vārdiem, vienmēr vajagot piezvanīt un savlaicīgi pirti rezervēt.
Uz plosta, ja tas braukā pa ezeru, vienlaicīgi varot atrasties astoņi cilvēki. Bet, ja plosts stāv krastā, tad pērties gribētāju skaits varot būt krietni lielāks.
Ar nokļūšanu uz plosta nekādu problēmu neesot - plosts stāv krastā, cilvēki atbrauc, Zigmārs uzlaiž viņus uz plosta, un tad paši stumjas tālāk, kur vēlas.
Plosta aizmugurē ir motoriņš, lai tādā veidā plosts var pārvietoties pa ezeru un pēc klienta izvēles apstāties viņam visvēlamākā vietā. Viesi esot kā kurais – viens uzkāpj uz plosta un pats vēlas to stūrēt pa ezeru, citam savukārt vai nu nav mākas, vai vēlēšanās, un šis pienākums tiek uzticēts Zigmāram.
Par savu drošību klientiem neesot ko satraukties - plosts esot gana stabils. „Pirku tādus pontonus, kuriem bija aprēķināta slodze,” skaidro Zigmārs. „Kad viss jau bija gatavs, es drošībai paliku apakšā vēl vairākus pontonus. Tā ka problēmām ar to nevajadzētu būt nekādām.”
Lielākoties pirts muca tiekot īrēta uz trim četrām stundām. Parasti viss notiek tradicionāli – cilvēki atbrauc, noperas, atpūšas un dodas savās gaitās. Bet reiz mucveida pirts esot tikusi izmantota arī oriģinālākam mērķim – vedēji pēršanos pirtiņā uz plosta uzdāvināja jaunajam pārim kāzu gada jubilejā. Iepriekšējā dienā vedēji paši atbrauca, visu izpušķoja, saveda kārtībā, un visiem esot iznākušas jaukas svinības.
Izmantojama arī ziemā
Gada aukstajos mēnešos pirts ar visu plostu stāv izvilkta krastā, taču, ja kādam ir vēlēšanās pērties ziemā, tad arī to var izdarīt – atliek vien ezerā izcirst āliņģi. Bet, kolīdz ledus nokusis, tā plosts tiek ielaists ezerā.
Kā apgalvo Zigmārs, ar pirts kopšanu un uzturēšanu neesot nekādu problēmu: viss esot samērā vienkārši - pēc pēršanās viss ir jāiztīra, jāsakopj.
Arī Zigmārs pats samērā bieži - vismaz katru otro svētdienu - peras savā pirtī. Pirtī pavadītais laiks gan atkarīgs no cilvēku skaita – ja Zigmārs peras viens, viss notiekot samērā ātri, bet, ja gadās kompānija, tad parasti iznāk ilgāk.
Uz jautājumu, kā pirtī ar ventilāciju, elektrību, ūdens pievadu, Zigmārs atbild: „Uz ezera ūdens pievads nav vajadzīgs, elektrība ir no akumulatora. Savukārt ventilācija ir jau iebūvēta pirtī iekšā – gan atpūtas telpā, gan pašā saunā.”
Ar savu pirkumu Zigmārs esot tik apmierināts, ka arī citiem ieteicis šādu pirtiņu iegādāties, bet, vai kāds to izdarījis, par to gan Zigmārs neesot informēts.
Iecerē – savs pirtnieks
Zigmārs ir daudz interesējies par to, cik pirts vispār ir laba organismam, cik tā ir ieteicama kā iespēja relaksēties un atveseļoties. Tāpat viņš ir pietiekami runājis ar cilvēkiem, kas mācījušies speciālās pirts skolās, un smēlies no viņiem vajadzīgās zināšanas. Tuvākajā nākotnē Zigmārs plānojot piedāvāt klientiem arī pirtnieka pakalpojumus – jau esot aizrunāts viens pirtnieks, kas būtu ar mieru iesaistīties šajā projektā.
Jautāts par to, kas Zigmāru šajā biznesā visvairāk iepriecina, viņš atbild: „Gandarī jau katra reize, kad klients izkāpj krastā un pasaka labus vārdus. Bet neko sliktu jau viņš pateikt nemaz nevar! Daudziem pasākums tā paticis, ka sola atgriezties, un tā arī izdara.”
Zigmārs ir pārliecināts, ka šāda pirtiņa uz plosta ir ilglaicīgs projekts. Kaut gan viss, protams, esot atkarīgs no tā, kā tā tiks uzkopta, kā ar to rīkosies, kā klienti uz plosta uzvedīsies. Vai neko nelauzīs, nedauzīs.
Savu pirtiņu uz plosta Zigmārs reklamējot sociālajos tīklos– feisbukā, draugos. Arī paziņas palīdz, tāpat ir sagatavoti dažādi bukleti ar pirts reklāmu. Tāpat viss izzināmais pieejams arī Madonas tūrisma informācijas centrā.
Zigmāra novēlējums potenciālajiem klientiem: dodieties, izmēģiniet un atpūtieties. Bet rīdziniekiem Zigmārs iesaka izmantot siltās vasaras dienas, izbraukt ārā no pilsētas un jauki pavadīt laiku tieši pirtiņā uz plosta Kāla ezerā.
