Aināram Dārzniekam Madonā pieder savs bērnu preču veikaliņš. Paralēli tiešajam darbam viņš apguvis arī pirtnieka prasmi. Lai būtu iespējams to pielietot praksē, viņš iegādājies pirts mucu, kurā pērt ne tikai radus, draugus, paziņas vien, bet katru pirtsmīli.
- Jūs esat sertificēts pirtnieks.
- Jā, esmu pabeidzis akreditētu profesionālās izglītības iestādi „ Pirts Skola” – vispirms kā pirtnieks, bet šopavasar ieguvu arī pirts meistara apliecību.
Starp citu, biju viens no pirmajiem šīs skolas audzēkņiem, kad pirms sešiem gadiem tā tika dibināta. Visu šo laiku gan nemācījos – starp šiem abiem arodiem bija vairāku gadu pārtraukums.
- Izstāstiet, kas jūs pamudināja apgūt pirtnieka profesiju?
- Pirts lietas visu mūžu mani ir saistījušas un interesējušas. Gribēju pamācīties un saprast, kā šis process notiek, kā pareizi jāper, kā jādarbojas ar slotiņām, enerģijām, kādai vispār jābūt pirts kultūrai.
Vienā žurnālā izlasīju reklāmiņu – aicinājumu nākt mācīties uz „Pirts skolu”. Neko daudz nedomāju – sapratu, ka tā ir lieliska iespēja kļūt par profesionālu pirtnieku.
- Kā šobrīd jums noder „Pirts skolā” iegūtās zināšanas?
- Viss, kas mums ir mācīts, noder tīri praksē. Var pat teikt, ka iegūtās zināšanas ir neatsveramas. Ne tikai darbojoties ar pirti, bet arī pašam ar sevi, kā arī strādājot ar ģimenes locekļiem un citiem. Jāteic, ka savējos pērt vienmēr ir grūtāk nekā, tā sakot, cilvēkus no malas.
- Vai no bērnības jau peraties un ejat pirtī? Pa tiešām esat īsts pirtsmīlis?
- Es negribētu teikt, ka no bērnības, bet no pusaudžu gadiem gan – tolaik mums tie bija tādi kā tusiņi pirtī. Kad augu, mūsu ģimenē nevaldīja tāda īsta pirts tradīcija. Toties to cenšos izlabot tagad, kad man ir sava ģimene – peru pat visas trīs savas mazmeitas (divām ir četri, bet trešajai tikai viens gads). Viņām iešana pirtī tiešām patīk.
Līdz šim visu laiku braucām pērties pie citiem (mūs ar sievu savā pirtī pēris arī pats „Pirts skolas” dibinātājs un pirts meistars Nauris Zutis).
Bet tad nolēmām tikt pie savas pirtiņas. Mums Madonā ir māja. Sākumā domājām uzcelt stacionāro pirti, jo vieta to atļautu. Un šī doma joprojām pastāv. Bet, kamēr tā nav realizēta, no Igora Baloža iegādājāmies pirts mucu – tas bija tāds ātrais variants.
Pagājušā gada rudenī Igors ar savām pirtīm piedalījās lauksaimniecības izstādē Rāmavā, uz kurieni mēs bijām aizbraukuši no „Pirts skolas”. Izstaigāju šīs pirtiņas, padzīvojos, padarbojos tajās. Sapratu, ka#mucveidapirts absolūti nav nekādas vainas – man kā pirtniekam tāda patiešām pieņemama lieta. Turklāt tādā izstādē jebkurš apmeklētājs, kurš vēlējās, varēja par brīvu izbaudīt tādu ekspresātro pērienu.
- Kas jūs saista pirtīs?
- Vairāk vai mazāk sajūtas, dabiskums, latviskums. Skrubīši, augu aromāti, slotiņas. Tā vai citādi – gana tieša saikne ar dabu.
- Daudzi mēdz teikt: kad tu iznāc ārā no pirts, pārņem tāda patīkama sajūta - cilvēks ir relaksējies, attīrījies gan miesā, gan garā. Kā ir jūsu gadījumā?
- Tieši tāpat. Strādājot ar kādu un viņu perot, tu, protams, pats viņa sajūtas nenoķersi. Bet toties ir gandarījums par padarīto, kad pirtsmīlis, kuru esi aplaimojis, izbauda šo labsajūtu. Nākamajā dienā gandrīz vai vienmēr cenšos sazināties ar manas pirts viesi un noskaidrot, kāds ir viņa noskaņojums, kā viņš relaksējies un atbrīvojies. Patīkami, ja nākas uzklausīt atzinīgus vārdus.
Starp citu, mēs, paši pirtnieki, mēdzam pērt arī viens otru. Piemēram, ar grupas biedriem, kas beidzām pirts meistarus, esam vienojušies reizi mēnesī pie kāda satikties un apzināt pirts rituālus. Tā teikt, iznāks braukāšana pa visu Latviju, jo grupas biedri ir gan no galvaspilsētas, gan no Zemgales, no Latgales, es no Vidzemes – katru reizi kāds organizēs uzņemšanu. Mums bija tāda ļoti jauka grupiņa, gluži kā viena liela ģimene.
- Sakiet, lūdzu, kur jūs pats plānojat izmantot savas „Pirts skolā” iegūtās zināšanas? Vai jūs gribētu ar to pelnīt kādu naudiņu?
- Protams, jo tas viss pasākums nav nekāds lētais. Visi šie augi, slotiņas, ieguldītais darbs. Arī iegūtā izglītība ir ko maksājusi. Tāpēc tīri hobija līmenī to negribētos paturēt. Un ir mērķis strādāt ar cilvēkiem, pieņemt klientus. Līdz ar to ir iecere savu iegādāto pirtiņu uzlikt uz piekabes, lai tur tā stāv. Un tad es ar tādu savu pirts mucu varētu braukt pie klientiem. Bez šaubām, es visticamāk viena cilvēka dēļ nevilkšu pirti 100 kilometrus. Bet, ja kādi trīs četri izrādīs vēlmi un viņi ērtāk jutīsies, ka es aizbraucu pie viņiem, tad nebūs nekādas problēmas.
- Tātad ar savu pirts mucu vēl neesat sācis braukt pie klientiem?
- Šobrīd vēl ne, bet man mērķis ir nosprausts, ka tam vajadzētu būt tuvākā mēneša, divu laikā. Man vienkārši pašlaik vēl nav savas piekabītes. Gribas to pirtiņu uzlikt, lai stāv uz tās piekabītes, jo celt to uz priekšu un atpakaļ sanāktu tāds diezgan ķēpīgs pasākums.
Savukārt pie mājas ar laiku uzstādīsim stacionāro pirti.
- Cik liela ir jūsu iegādātā #pirtsmuca un kādas formas?
- Man ir 5 metrus gara taisnstrūraina pirts.
- Vai informāciju, ka Igoram ir tādas labas pirtiņas, guvāt no Naura Zuša, kuram arī ir mucveida pirts? Jebšu iegādāties savu pirtiņu jūs pamudināja Rāmavas izstādē redzētais?
- Pirmo pirti mucu, ko es ieraudzīju un kurā pamēģināju pērt, bija pie Naura Zuša „Pirts skolā”. Skolai arī ir šī mucveida pirtiņa, vienīgi apaļais variants. Šī forma man nelikās tāda ļoti ērta strādāšanai, varbūt vienīgi, ja tā paredzēta ģimenei. Bet Igors Balodis modifikāciju ir gana daudz. Tā teikt, iespējami visdažādākie pirts varianti: ar ieeju no gala, no sāna, ar krāsniņu iekšpusē, ārpusē.
Toreiz Rāmavā mēs pa izstādi padzīvojāmies četras dienas un es pastrādāju vienā no šādām taisnstrūrveida pirtiņām. Un par to man palika tāds labs iespaids. Vispirms jau sapratu, ka tā reāli funkcionē kā pilnvērtīga#pirts.
Savu pirti izplānoju tādu, kāda man tā likās visērtākā un visparocīgā strādāšanai. To visu, tā teikt, uzliku uz papīra.
- Tad konkrēti kādu savu pirtiņu izvēlējāties?
- Manai ieeja ir no sāniem apmēram pret pirtiņas vidu. Vispirms ir priekštelpiņa, tad pa labi izvietota pērtuve. Ieejot tajā iekšā, labajā pusē ir krāsniņa (tā ir sānos blakus ieejas durvīm), kas kurināma no ārpuses. Un tad ir L veida lāva ar diezgan palielu pērtuvi, ar prāvu lodziņu, lai, tā teikt, netrūktu gaisa. Pirtī, kur kubatūra ir gana maza, ir būtiski, lai iekšā būtu ventilācija un skābeklis, lai tādējādi cilvēks augstā temperatūrā justos komfortabli, lai viņam nesāktos galvassāpes un reiboņi. Un, tā kā arī krāsniņai nepieciešams skābeklis, tieši šī apsvēruma dēļ es gribēju, lai tā ir kurināma no ārpuses. Ja mēs to ieliekam iekšpusē šajos nedaudzajos kvadrātmetros, tad tā vienā momentā šo skābekli izēd.
- Pirms iegādāšanās izskatījāt arī kādus citus variantus vai uzreiz sapratāt, ka pirksit pirti no Igora?
- Godīgi sakot, arī lietuviešiem ir līdzīgi piedāvājumi. Tā teikt, pirtis tapušas pēc viena parauga - jaunu velosipēdu laikam ir grūti izdomāt. Manuprāt, Lietuvā ir trīs ražotāji un Latvijā gan Igors vienīgais, kas tādas pirts mucas izgatavo.
Arī cenu ziņā tās ir stipri līdzīgas. Būtībā cena lielā mērā atkarīga no tā, ko mēs šajā pirtī vēlamies iekšā redzēt. Tā saliekas kā konstruktoriņš. Vai mēs gribam panorāmas logu, kādas krāsniņas - lielākas, mazākas u.c. Rāmavas izstādē paskatījos arī lietuviešu pirtis (arī viņi tur reklamējās). Uz to brīdi Igors piedāvāja gana labu cenu un labas atlaides. Tāpēc es tā kā nosliecos uz viņa pusi un nopirku pie viņa.
- Tātad lēmumu par pirts iegādi faktiski pieņēmāt Rāmavā?
- Principā jā. Un pēc tam es vēl vairākas reizes ar Igoru sazvanījos. Mēs tikāmies, izrunājām tās iespējas un ko es vēlētos pamainīt, kas man liktos ērtāks. Ģimenē izvērtējām finansiālo pusi, un tad arī tika pieņemts gala lēmums. Šī pirtiņa man bija tāda kā sievas dāvana.
- Minējāt, ka jūsu pirtiņai ir L veida lāva?
- Varbūt tas ir subjektīvs viedoklis, bet man šķiet, ka uz tādas ir ērtāk strādāt un arī iekšpusē vairāk vietas. Un man arī tā pērtuve ir drusciņ garāka nekā standartā - parasti ir 2,20 metri, bet man 2,50. Līdz ar to es uz lāvas, teiksim, varu noguldīt tādu ražena auguma cilvēku. Tāpat šādas L veida lāvas pluss ir tāds – ja atbrauc pāris, labas draudzenes vai labi draugi, man ir iespēja uzreiz iesildīšanās procesā apguldīt abus divus. Vislabāk (pareizāk un vienmērīgāk) cilvēks izsilst, ja viņš ir guļus stāvoklī. Bet, ja abās pusēs būtu lāvas, tad sanāktu tā: ja man divi cilvēki guļ, tad vienam no viņiem es esmu pagriezis mugurpusi. Tā kaut kā neforši.
- Cik sen jau jums ir pirtiņa?
- Es ar to darbojos no 2016 gada februāra. Biju noīrējis treileri un pats braucu tai pakaļ. Tā bija manis paša vēlme.
Februārī biju to pirmo reizi aizvedis uz „Pirts skolas” organizēto pasākumu, mēs tur pērāmies. Tā bija šai manai pirtiņai tāda kā iesvētīšana.
- Uz kā jums tā uzlikta?
- Vienkārši uz fibo blokiem.
- Februāris vēl tomēr ir gada aukstais mēnesis. Līdz ar to jums ir priekšstats, kā šāda pirts muca uzvedas ziemā. Vai ar to nebija nekādu problēmu?
- Principā ziemu pirtiņa pārlaida bez grūtībām, bet jebkuram dabīga koka produktam ir jānostājas, jāuzņem savs pareizais mitrums, tāpēc jau pirtiņai arī ir šīs stīpas un šīs regulācijas – ik pa brīdim tā jāpiespriego. Es jau pēc dabas pret visu esmu diezgan prasīgs un kašķīgs un pats arī šādas tādas sīkas kļūmītes, varbūt neveiksmītes no ražotāja puses esmu novērsis. Turklāt esmu runājis ar ražošanas vadību, ieteicis viņiem, kam nākotnē vajadzētu pievērst uzmanību. Sākumā es diezgan bieži kontaktējos ar ražotājiem telefoniski. Un saprotu, ka manus ieteikumus viņi ņēmuši vērā.
- Kad atvedāt pirtiņu un to iemēģinājāt, kāda jums tā likās?
- Es jau iepriekš zināju, ko es pērku, jo pirms tam biju diezgan daudz tajā padzīvojis, pastrādājis. Protams, varbūt bija kādas dažas mazas niansītes, kas sākumā netika pamanītas, bet ko šobrīd esmu pilnveidojis. Un pielāgojis savai darba specifikai, kas un kā man ērtāk. Piemēram, ievilcis iekšējos ūdensvadus, ko ražotājs nepiedāvā. Žargona valodā sakot, pirtiņu mazliet notūnējis - tā, lai man ir ērti iekšā strādāt ar ūdeņiem, jo es arī daudz ūdeni izmantoju. Uztaisījis arī parocīgāku ūdens pievadu un boileru.
Tāpat priekštelpiņu esmu drusciņ apstrādājis ar ekoloģisku koka aizsarglīdzekli. Tas tālab, ja tādā mitrā laikā kā pavasarī esi strādājis, pēris, un, ja kaut kādas dienas pirtiņai laika apstākļu dēļ nav bijis iespējas atstāt vaļā durvis, lai tā kārtīgi izvēdinātos, tad šur tur veidojas tāds kā pelējums. Bet es ceru, ka no tā šobrīd jau esmu atbrīvojies.
- Varbūt tas nozīmē, ka pirtiņai ir par švaku ventilācija?
- Ventilācijai man ir izveidotas papildu lūkas, lai vējainā laikā ar turbīnu no priekštelpas vilktu ārā mitro gaisu. Un šimbrīžam man ienācis prātā izmēģināt vienu lietu – esmu pasūtījis un plānoju ielikt iekšā pirtī mitruma savācēju, kas darbojas ar elektrību. Nevaru vēl pateikt, kā tas būs, bet jāuzskata, ka tas varētu palīdzēt tikt galā ar lieko mitrumu.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošības aspekts?
- Pagaidām nē - izskatās, ka par to visu ir padomāts. Turklāt ap krāsniņu ir ugunsdrošais materiāls.
- Cik ērti pirtiņa kopjama?
- Ar to nav problēmu, kopšana tādā ziņā ir ērta. Izceļ redeles, ar ūdens spiedienu nomazgā, fiksi savāc visus smalkumus no skrubjiem un lapas no slotiņām. Un, ja kāda lapiņa vēl palikusi, tad nākamajā dienā, kad pirts apžuvusi, paņem un kaut vai ar putekļu sūcēju to izsūc. Vai vienkārši uzslauka. Principā pēc pēršanās uzkopšana prasa apmēram stundas ceturksni.
- Kā jūs rīkotos, ja jums izvēle būtu jāizdara tagad? Vai tā būtu tieši tāda pati?
- Es savu izvēli nemainītu - noteikti pirktu tādu pašu pirtiņu. Vismaz tīri funkcionāla plānojuma ziņā. Ja šī pirtiņa būtu domāta kā stacionārais variants, varbūt es izvēlētos 6 metrus, kas Igora pirtīm ir maksimālais garums. Bet man tā paredzēta transportēšanai, līdz ar to, lai es uz parastā autotreilera to varētu uzlikt, tad šie 5 metri manā skatījumā ir maksimums.
- Cik bieži pats izmantojat pirtiņu, lai tajā pērtos?
- Šobrīd reizi nedēļā. Ja cilvēks grib sevi uzturēt normālā kondīcijā, tonusā, lai no pirtiņas būtu vajadzīgais efekts, veselība un viss pārējais, tajā jāiet kā minimums reizi divās nedēļās. Bet visideālākā tomēr ir tā viena reize.
- Vai jūs kādam esat ieteicis šo pirti? Varbūt cilvēki brauc pie jums pērties un spriež, ka arī viņi gribētu ko tādu iegādāties?
- Pie manis konkrēti neviens tādu vēlmi nav izrādījis. Bet tajā pašā Rāmavas izstādē, kad mēs tur bijām, principā kādas divas trīs personas, uzklausot manus ieteikumus un viedokli, tādu gala lēmumu pieņēma.
- Kādas slotiņas, kādus augus jūs kā pirtnieks izmantojat?
- Praktiski slotiņas no visiem Latvijā augušiem lapu un ziemā arī skuju kokiem. Būtībā jebkurš zariņš, kurš nav dzelkšņains, izmantojams pirtī un pirts slotiņās. Katram kokam, tāpat katram augam ir sava nozīme. Apse ir attīrošs koks, ozols – spēcinošs un pastiprina citu koku iedarbību, savukārt bērzs pats par sevi ir universāls. Tāpat sienu arī pīlādžu slotiņas un tā saucamās kokteiļu slotiņas, kas ir no dažādu koku zariņiem.
- Tas nozīmē, ka pats ejat uz mežu, meklējat zariņus un sienat tās slotas?
- Jā - principā deviņos gadījumos no desmit slotiņas sienu pats. Man personīgi kā minimums vienai pēršanas reizei nepieciešamas 10-12 slotiņas.
- Un kā ar augiem? Kā jūs zināt, kuri ir tie pareizie augi? Un kur tos dabūjat - pērkat tirgū pie tantiņām vai arī pats lasāt?
- Principā lielā mērā cenšos visu salasīt pats, ja vien laika apstākļi un noslodze to atļauj. Un sažāvēt. Madonas apkārtnē ir daudz pļavu, mežu.
- Vai ņemat vērā arī to, kurā laikā konkrētie augi vislabāk ir vācami?
- Protams, arī tas ir svarīgi. To visu apguvu „Pirts skolā”.
- Un kur jūs tos augus žāvējat?
- Telpu pietiek, kur ar to darboties un augus žāvēt. Mājā man ir viena atsevišķa istaba, kā arī žāvēšanai izmantoju mammas šķūnīša augšu. Tā ka iespējas ir – nemītu jau dzīvoklī, kur tas viss ir ierobežots!
- Ja klients atbrauc pie jums, kā jūs zināt, kādu slotiņu vai augu izvēlēties, kas būtu viņam piemērots? Viņu izvaicājat, mēģināt visu noskaidrot?
- Viennozīmīgi pirms pēršanās ar klientu viss tiek izrunāts. Jebkurā gadījumā pirms pirts mēs uzstādām tās apmeklējuma mērķi – satiekoties ar cilvēku, tas ir galvenais. Tāpat vēlos saprast, kāda ir viņa pieredze. Un ko viņš vēlas no šīs pirtiņas. Vai tikai fiziski attīrīties, tādu kā kosmētisko, relaksējošo pērienu. Vai ko dziļāk enerģētiski, lai no kaut kā atbrīvotos. Pirtnieks vienlaicīgi ir pirts meistars. Un tai pašā laikā viņam jādarbojas kā psihologam. Tas viss, kā jau teicu, tiek apzināts no abām pusēm.
- Kāds nobeigumā ir jūsu novēlējums pirtsmīļiem un tiem, kas varbūt domā par savas pirts iegādi?
- Vienkārši pieņemiet lēmumu un to iegādājieties, jo, es pat teiktu, pirtiņa jebkurā ģimenē ir nepieciešama lieta.
P.S. Ainaru varēsit satikt un nobaudīt Kalnu pirts relaksējošo pērienu, Latviskajos pirts un medus svētkos, 9-10. jūlijā Brīvdabas muzejā.
