Pirts muca iederas ainavā kā pērle gredzenā
Rīdziniekam Uldim Pakalnam, kurš strādā SIA „Technical Solutions”, kas nodarbojas ar darba galdu un to rezerves daļu pārdošanu un servisu, ir lauku māja Kuldīgas novadā. Pirms vairāk nekā gada viņš iegādājās un tur uzstādīja deviņus metrus garu ovālveida pirts mucu, par kuru joprojām teic tikai tos labākos vārdus.
No darba brīvajos brīžos Uldis ne tikai dodas uz savu lauku īpašumu,
bet atlicina laiku arī sirdij tik tuviem un mīļiem hobijiem – lidošanai
ar paraplānu un daivingam.
- Tātad jūs saista ne tikai pēršanās pirtī, bet savā ziņā arī
ekstrēmas lietas.
- Vispirms jau paraplāns, ar kuru aizrāvos pēc draugu ieteikuma.
Pirms pāris gadiem man bija tāda iespēja palidot virs Kolumbijas –
ar paraplānu veicu diezgan lielus attālumus. Mani saista
piedzīvojumi, jaunas, vēl neredzētas zemes, tāpat jauni draugi,
jauni iespaidi. Mūsu domubiedru kompānija braucienos parasti
pieaicina paraplanierisma skolas un kluba „Adrenalins.lv”
instruktorus, lai viņi mazliet paseko mums līdzi.
Un otra mana aizraušanās ir daivings. It īpaši man patīk ienirt
Sarkanajā jūrā gar Sudānas krastu. Tā ir cita pasaule, citi iespaidi.
Tiem, kas ar daivingu nenodarbojas, droši vien ir grūti saprast, cik
skaista ir zemūdens pasaule! Ne velti daudzi slaveni režisori grib
ienirt kaut kādos dziļumos, lai apskatītos, kas tur ir. Tā tomēr ir
mūsu civilizācijas vēsture. Ja kādu manas aizraušanās
ieinteresējušas, feisbukā var sameklēt mani un aplūkot bildes,
kuras esmu tur salicis.
- Tagad parunāsim par jūsu nopirkto pirtiņu. Kā jums ienāca prātā, ka vēlaties iegādāties tieši pirts mucu?
- Tas likās kaut kā dabiski. Ja gribas pirti, tad, vienvārdsakot, tas ir ātrs un kvalitatīvs risinājums. Vispār man visu mūžu mani saistījusi pēršanās pirtī, tikai īsti nebija tādas iespējas un arī laika iznāca pamaz. Savukārt tagad, kad man ir savs lauku īpašums, pirts ļoti dabiski iekļāvās aktivitāšu sarakstā.
Godīgi sakot, doma par savas pirtiņas iegādi radās jau pirms
kādiem trim gadiem, bet dažādu iemeslu dēļ tas bremzējās, turklāt nezināju, kur pie tādas mantības vispār var tikt. Un tad vienā aukstā februāra dienā es atskārtu, ka, tā sakot, rati jātaisa ziemā. Iegāju googlē, ierakstīju meklētājā vārdu pirts, man izmeta Igora Baloža pirtis. Sazvanījos ar Igoru. Kaut arī viņam darba laiks jau bija beidzies, vienojāmies, ka varu atbraukt pie viņa uz Stabu ielu 58, aplūkot tur uzstādītu pirti un interesējošo noskaidrot. Igors man visu izstāstīja, un es pirti arī pasūtīju. Cena bija pieņemama, turklāt, piesakot tās iegādi ziemā, iznāca lētāk. Vispār Igors bija vienīgais, kuru es internetā atradu. Citi varianti, ja tādi arī pastāvēja, acīs man neiekrita. Turklāt iepriekš biju apmeklējis izstādi Ķīpsalā, un arī tur neko labāku neredzēju.
- Vai pirms iegādes nepalasījāt internetā kādas atsauksmes, lai būtu garantija, ka nepērkat kaķi maisā?
- Kaut kā es redzēju, ka rinda ir liela, cilvēki pasūta. Turklāt
feisbukā ne viens vien bija ielicis savas pirts bildes un visi
izskatījās gana laimīgi. Un tāds šobrīd esmu arī es.
- Tātad var saprast, ka no visiem pieejamiem variantiem
izvēlējāties sev to piemērotāko?
- Vispirms jau manējā pirts ir vislielākā, kādu var dabūt gatavu, jo jārēķinās ar to, ka transportēšanai ir savi izmēra ierobežojumi.
Vienā pirts galā ir liels panorāmas stikls – tādu izvēlējos, lai būtu vairāk gaismas, turklāt vienlaikus arī telpa šķiet lielāka. Un caur to ir tik skaisti vērties saulrietā! Ieeja pirtiņā ir no vidus. Kad attaisa durvis, vienā pusē pati pirts, savukārt otrā – priekštelpa ar krēsliem un galdu. Manā gadījumā pirtiņa kurināma no ārpuses. Saprotu, ka arī šai ziņā esmu izdarījis pareizu izvēli – ja man simts reizes būtu jāizvēlas pirts, atkal būtu ņēmis ar krāsniņu no ārpuses. Ja tā atrodas pirts telpā, tad no malkas var nobirt kādi gruži, tāpat izkaisīties pelni, bet cilvēki taču pa iekšu staigā basām kājām!
- Un kā pirts saskan ar jūsu lauku īpašuma apkārtni?
- Tā ir no tīra koka, un koks jau laukos izskatās gana pievilcīgi. Es teiktu, ka tāda pirtiņa iederas kā pērle gredzenā.
Lai gan blakus mājai atrodas neliels dīķītis, papildus no Igoraiegādājāmies arī kublu – lielu ūdens baļļu, kas arī ir gana laba lieta. Mūsējai iekšā ir plastmasas korpuss. Cik zinu, iepriekš kublus gatavoja tikai no koka, bet tas mēdz sažūt, līdz ar to kubls vairs
nebūs hermētisks un ūdens sprauksies pa šķirbām ārā. Nopērkami kubli arī ar metāla korpusu, bet tādā, manuprāt, ikviens jutīsies, kā sēžot piena kannā. Katrā ziņā es tā negribētu. Mūsu kubls ar plastmasas iekšu ir hermētisks, bez plaisām, tāpat tajā ir glīti koka
sēdeklīši. Kubls ir gana viegli kopjams – elementāri izslaukāms, iztīrams. Pa virsu tam ir vāks, lai nekādas lapas nebirst iekšā. Būtiski ir tas, ka komplektā ar kublu nāk arī krāsniņa - ja gadījumā ūdens šķiet par aukstu, tad var iekurināt un ūdens ļoti ātri uzsilst.
- Vai vasarā, īpaši karstās dienās, izmantojat kublu, arī laiatveldzētos?
- Protams! Mēs pat Līgo naktī tajā sēdējām. Un arī pirtī gājām Līgo vakarā. Tā teikt, neturam sveci zem pūra.
- Kad pagājušā gada februārī izlēmāt pirti iegādāties un to pasūtījāt, cik ātri tā bija gatava?
- Nemaz tik ātri tas nenotika! Galvenais uzdevums bija līdz Jāņiem nolikt to vietā. Kamēr pasūtīju, nokārtoju visas formalitātes. Kamēr to sāka ražot, sanāca, ka tā bija gatava maijā. Pirtiņas izgatavošanai tomēr nepieciešams laiks, turklāt bija arī rinda.
- Kā notika pati pirts atvešana?
- Igora puiši atbrauca ar mašīnu, ar pacēlāju. Pirti izcēla, nolika. Viss ļoti jauki.
- Un uz kā pirtiņu uzlikāt?
- Arī šai ziņā tādai pirts mucai ir pluss – tai nevajag nekādus gruntīgus pamatus. Mums uz vietas bija ķieģeļi – no tiem arī sameistarojām tādus kā pamatus. Tā sakot, ātri un jauki.
- Vai pirtiņa ir attaisnojusi jūsu cerības?
- Pilnīgi noteikti. Tā ir kombinēta - pati pirts no skuju koka, savukārt lāvas un sēdvietas no bērza. Kopā tas dod ļoti labu efektu. Vārdu sakot, smaržo labi, klāt nekas nelīp un, kad pirtiņa uzsilst, sveķi nepil. Viss jauki.
- Cik ātri tad pirts iesilst?
- Ziemas salā, godīgi sakot, neesmu mēģinājis. Bet tagad, kad ir vasara, faktiski pietiek ar stundiņu, un tā jau izmantojama.
- Un kā pati pirts kopjama?
- Viss okei. Kas tur daudz ko kopt, ja tā no ārpuses kurināma! Laukā savāc pelnus, un iekšā nekas nesmērējas. Vienīgais jāpaseko pašas pirts savilkšanai. Nezinu kā citas, bet manējā tika izgatavota no diezgan mitra koka, līdz ar to ar laiku tā sažūst un paliek mazāka, tāpēc apkārt esošie žņaugi jāpievelk. Galvenais to nepalaist garām.
- Ja izvēle būtu jāizdara tagad, iespējams, jūs pieņemtu kādu citu lēmumu, vai tomēr esat trāpījis desmitniekā?
- Viss mani pilnībā apmierina, vienīgi pie pirts klāt gribētos arī terasīti ar jumtiņu, kur pēc pirts varētu pasēdēt. Esmu par to jau runājis ar Igoru. Viņš teica, ka es neesmu vienīgais, kas izsaka šādu vēlmi, līdz ar to viņi jau sākuši domāt arī par šāda veida risinājumu.
Un tas, ka pirtiņa taisīta no drusku zaļa koka, nevis no kaltēta, šādas tādas nianses, kā jau minēju, dod. Piemēram, te durvis taisās, te netaisās – tās jālīmeņo. Bet tie ir tādi sīkumi.
- Bet jums taču ir garantija! Ja nu kas, sauciet meistarus.
- Bez šaubām. Man jau Igors zvanīja, prasīja, kā pirtiņa jūtas. Es jau esmu pieteicis meistarus, lai brauc un pievelk stīpojumu, apskatās durvis.
- Kā pirtī ir ar elektrību, ūdens pievadu?
- Pirtī bija sagatavoti slēdži, apgaismojumi, vajadzēja tikai pašiem pievilkt elektrību, un visu atrisinājām. Savukārt, par ūdeni runājot, arī nav nekādu problēmu. Mums ir boilers, kurā pašiem jālej ūdens. Un, kurinot pirti, ūdens boilerā uzkarst. Savukārt kublam mēs piepirkām klāt dušu, kuru pieslēdzām pie ūdens.
- Un kā ir ar ventilāciju? Daudzi teic, ka šai ziņā jāuzmanās, lai neparādās pelējums.
- Kad pirkām pirtiņu, jau zinājām, ka sākumā to pāris mēnešus neizmantosim un nekurināsim. To pateicu Igoram, līdz ar to pirts iekšpuse tika apstrādāta ar kaut kādu speciālu šķidrumu. Un līdz šim brīdim es nekādu pelējumu neesmu redzējis.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība?
- Satrauc, tāpēc katram gadījumam es pirtiņu apdrošināju.
- Vai saistībā ar pirts iegādi bija kādi pārsteigumi, kas jūs pozitīvā ziņā iepriecināja?
- Pirtiņa pati rada prieka sajūtu. Jau pasūtot un uz to paskatoties, uzplaiksnī kādas pozitīvas emocijas. Un tās visnotaļ saglabājas.
- Vai plānojat, ka pirts muca varētu būt labs risinājums ilgākam laika periodam? Neesat domājis kādu stacionāro pirti būvēt?
- Ja tā ņem, tad pirts muca nodrošina visas vēlmes un vajadzības. Tā sakot, ja gribi ieiet pirtī, viss tur ir. Bieži vien no guļbūves ēkas pirts aizņem tikai kādu trešo daļu - pārējais ir banketa zāle, istaba, kur gulēt, varbūt virtuvīte. Bet tad jau tas ir pavisam cits stāsts. Tā jau ir kā māja. Manā gadījumā viss ir kompakti.
- Cik bieži savu pirti izmantojat?
- Principā katrreiz, kad atbraucam uz savu lauku īpašumu un pirti iekurinām. Vidēji iznāk reizi trīs nedēļās, bet vasarā, protams, biežāk.
- Cik ilgi parasti uzturaties pirtī?
- Kādu stundiņu.
- Kāda vispār ir tā jūsu pirtī iešanas tradīcija?
- Skrubīši un citas lietas jau nāks ar laiku. Pagaidām mums ir slotiņas, pasēdēšana, sarunas.
- Un kā jums pašam šķiet - ko labu tāda pirts dod?
- Patīkamas sajūtas. Droši vien mediķi vairāk varētu paskaidrot, cik pateicīga pirts ir elpošanai, ādai. Kad noperas, ir tāds kā svaigums, savukārt nākamajā rītā mundrums garantēts.
- Vai jūs mēdz apciemot arī radi, draugi, paziņas un novērtēt pirtiņu jebšu jūs lielākoties tikai paši pa to dzīvojaties?
- Galvenokārt izmantojam to pašu vajadzībām, bet, ja kāds paziņa atbrauc, neko sliktu neesmu dzirdējis. Visiem interesanti uzzināt, kā tur ir. Visi grib redzēt. Smaržo labi, visi apmierināti. Nevienu neesmu dzirdējis sakām, ka viņam nepatīk un ka iekšā neies.
- Vai kādam jau esat ieteicis šo pirti?
- Ja kāds interesēsies, noteikti ieteikšu. Katrā ziņā teikšu, ka tāda pirtiņa dzīvi padarīs iespaidiem bagātāku.
- Un kāds nobeigumā ir jūsu novēlējums tiem, kuriem varbūt vēl nav savas pirtiņas, bet kuriem patīk pērties?
- Obligāti par to domāt un plānot. Un, ja ir šaubas, vajag aizbraukt pie kāda, kuram tāda pirts muca jau ir. Domāju, ka ikviens tādā gadījumā būs ne vioen nopircis pirti, bet arī ticis pie labām emocijām, pie smaidiem un veselības.
- Novēlēsim, lai arī jūsu pirtiņa ilgi kalpotu un aizvienam jums sagādātu pozitīvas emocijas!
Citus rakstus par Pirts mucām un to īpašniekiem lasiet šeit