Profesore nebeidz priecāties par pirti mucu
Latvijas Universitātes profesores, filoloģijas doktores Ausma Cimdina vārds ir pazīstams ne vien Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Šobrīd viņa vada Norvēģijas finanšu instrumenta programmu „Pētniecība un stipendijas”. Savulaik Ausmas Cimdiņas uzrakstītā biogrāfiskā apcere par Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu ir tulkota ne tikai krievu un angļu, bet arī spāņu valodā.
Šimbrīžam profesore aizrāvusies ar Aspazijas daiļrades pētniecību, un drīzumā apgādā „Zinātne” klajā nāks kolektīva zinātniska monogrāfija par šo izcilo latviešu dzejnieci, dramaturģi, tulkotāju un sabiedrisko darbinieci.
Ausma Cimdiņa smejoties teic, ka ar vienu kāju viņa ir Rīgā, bet ar otru – Vecpiebalgā, kur atrodas viņas ģimenes īpašums. Pagājušajā vasarā Cimdiņi iegādājās #pirtsmucu, kuru novietoja pie savas lauku mājas. Lai gan gads jau pagājis, Ausma ar vīru nebeidz priecāties par iegādāto pirkumu un pirtī dodas jebkuros laika apstākļos.
- Vispirms, lūdzu, nedaudz iepazīstiniet ar topošo grāmatu par Aspaziju.
- Ideja par šādu monogrāfiju radās sakarā ar Aspazijas 150 gadu jubileju, ko atzīmējām pērn. Tā noteikti kļūs par nozīmīgu Aspazijas dzīves un daiļrades rezumējumu. Grāmata sniegs vispusīgu Aspazijas dramaturģijas vērtējumu, analizēs Aspazijas kā dzejdares paliekošo sniegumu. Lasītāji ieraudzīs viņu kā Satversmes sapulces deputāti, pievērsīsies divdomīgajam viņas vērtējumam Latvijas laikā un pietiekami neiecietīgajai attieksmei pret Aspaziju padomju varas gados, kad viņas vārdā nosauktais bulvāris tika pārdēvēts.
- Tagad no rakstniecības un sabiedriskajiem procesiem pārcelsimies uz jūsu ģimenes īpašumu Vecpiebalgā. Jūs patiešām esat iesakņojusies Brāļu Kaudzīšu dzimtajā pusē, tautas apjūsmotajā Piebalgā.
- Esmu dzimusi Jaunpiebalgā, ieprecējusi vīru no Vecpiebalgas, izglītību ieguvusi Rīgā, ar kuru esmu saistījusi arī savas darba gaitas. Bet mums Vecpiebalgā ir vīra mantota dzimtas māja, kur mēs aizvadām ne vien vasaras, bet uz kurieni reizumis dodamies arī aukstajos gada mēnešos.
- Un tagad jums Vecpiebalgas īpašumā ir #pirts muca.
Latvijas Universitātes profesores, filoloģijas doktores Ausma Cimdina vārds ir pazīstams ne vien Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Šobrīd viņa vada Norvēģijas finanšu instrumenta programmu „Pētniecība un stipendijas”. Savulaik Ausmas Cimdiņas uzrakstītā biogrāfiskā apcere par Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu ir tulkota ne tikai krievu un angļu, bet arī spāņu valodā.
Šimbrīžam profesore aizrāvusies ar Aspazijas daiļrades pētniecību, un drīzumā apgādā „Zinātne” klajā nāks kolektīva zinātniska monogrāfija par šo izcilo latviešu dzejnieci, dramaturģi, tulkotāju un sabiedrisko darbinieci.
Ausma Cimdiņa smejoties teic, ka ar vienu kāju viņa ir Rīgā, bet ar otru – Vecpiebalgā, kur atrodas viņas ģimenes īpašums. Pagājušajā vasarā Cimdiņi iegādājās #pirtsmucu, kuru novietoja pie savas lauku mājas. Lai gan gads jau pagājis, Ausma ar vīru nebeidz priecāties par iegādāto pirkumu un pirtī dodas jebkuros laika apstākļos.
- Vispirms, lūdzu, nedaudz iepazīstiniet ar topošo grāmatu par Aspaziju.
- Ideja par šādu monogrāfiju radās sakarā ar Aspazijas 150 gadu jubileju, ko atzīmējām pērn. Tā noteikti kļūs par nozīmīgu Aspazijas dzīves un daiļrades rezumējumu. Grāmata sniegs vispusīgu Aspazijas dramaturģijas vērtējumu, analizēs Aspazijas kā dzejdares paliekošo sniegumu. Lasītāji ieraudzīs viņu kā Satversmes sapulces deputāti, pievērsīsies divdomīgajam viņas vērtējumam Latvijas laikā un pietiekami neiecietīgajai attieksmei pret Aspaziju padomju varas gados, kad viņas vārdā nosauktais bulvāris tika pārdēvēts.
- Tagad no rakstniecības un sabiedriskajiem procesiem pārcelsimies uz jūsu ģimenes īpašumu Vecpiebalgā. Jūs patiešām esat iesakņojusies Brāļu Kaudzīšu dzimtajā pusē, tautas apjūsmotajā Piebalgā.
- Esmu dzimusi Jaunpiebalgā, ieprecējusi vīru no Vecpiebalgas, izglītību ieguvusi Rīgā, ar kuru esmu saistījusi arī savas darba gaitas. Bet mums Vecpiebalgā ir vīra mantota dzimtas māja, kur mēs aizvadām ne vien vasaras, bet uz kurieni reizumis dodamies arī aukstajos gada mēnešos.
- Un tagad jums Vecpiebalgas īpašumā ir #pirts muca.
- Pirts, ja tā varētu teikt, man gadījās kā aklai vistai grauds. Viena kolēģe, rādot fotogrāfijas ar saviem vasaras piedzīvojumiem, cita starpā palielījās, ka viņai esot arī jauka pirtiņa. Un fotogrāfijā man viņas pirts muca tā iepatīkas, ka es uzreiz painteresējos, kur un kādā veidā pie tādas var tikt. Kolēģe ieteica internetā uzmeklēt Igors Balodis un apskatīt viņa piedāvājumu.
Mēs abi ar dēlu sazvanījām Igoru, aizbraucām pēc norādītās adreses uz Stabu ielu 58. Mūs sagaidīja kāds jauns vīrietis, kurš teica, ka mums jātiekas ar pašu saimnieku. Ja tā, tad tā. Iznāca ārā Igors, parunājām, viņš mums visu izrādīja, pastāstīja, nokonsultēja. Uzsvēra, kādas ir priekšrocības, ja pirti kurina no ārpuses, un kādas - ja no iekšpuses. Un ka var izvēlēties ieeju pirtī no gala vai no malas. Mēs visu apskatījām, izdarījām izvēli un to pirts mucu pasūtījām.
Kad tā bija gatava, Igors ar kolēģiem pats atbrauca uz Vecpiebalgu un to uzstādīja. Tas bija tāds liels piedzīvojums, kad tev atved gatavu māju, turklāt norunātajā laikā. Parasti, saskaroties ar celtniekiem vai kādiem citiem būvdarbos iesaistītiem, vienmēr jārēķinās ar to, ka darbi iekavēsies, ka notiks visādas termiņa pārlikšanas. Bet ar firmu Ekopirtis-Rttimber viss notika laikā – kā tika solīts, #pirts bija gatava trīs nedēļās.
- Kāda tad ir jūsu pirtiņa?
- Mūsējā ir ovālveida, jo mēs izdomājām, ka tādai tomēr būs plašāka telpa - kompaktai pirtij pat pusmetrs uz katru pusi ir no svara. Tieši tāpēc izvēlējāmies ovālveida pirts mucu.
- Tad sanāk, ka tā doma par pirts iegādi jums bija tāda diezgan spontāna?
- Kaut kādā ziņā jā. Apskatot pirti, mums likās pieņemama cena, turklāt tai savā ziņā bija oriģināls dizains. Un iespēja ātri pasūtīt.
- Vai ieklausījāties tikai tajā, ko stāstīja jūsu paziņa, jebšu izskatījāt arī citus variantus?
- Nē, mēs nepētījām citus variantus. Jāteic gan, ka īsti nebijām domājuši to pirti iegādāties pagājušajā vasarā. Bet uz mani kaut kā tik ļoti iedarbojās tas vizuālais efekts, iespaids. Turklāt vērā ņemama bija praktiskā puse – kā jau teicu, iespēja ātri pie pirts tikt un jau tās pašas vasaras laikā to iemēģināt un izmantot.
Mēs, protams, pie Igors Balodis izskatījām vairākus variantus, bet bija skaidrs, ka gribam to vai nu noapaļotu, vai pirts mucu. Un labi, ka iegādājāmies ar apkuri no ārpuses. Šogad bija tāda diezgan pasilta ziema un neradās nekādas problēmas to kurināt arī šajā gadalaikā. Esmu savējo novērtējusi un salīdzinājusi ar klasiskajām lauku pirtīm. Jāteic, ka mūsējai ir ļoti spēcīga apkures sistēma - jau stundas laikā var dabūt 60-70 grādus. Turklāt to var izmantot gan kā saunu, gan kā slapjo pirti, kad uzmet garu.
- Cik bieži jūs izmantojat pirti?
- Jāteic, ka man tā famīlija diezgan liela. Ja uz pirti nedodamies mēs paši, tad noteikti kāds no mūsu ģimenes locekļiem. Tad nu sanāk, ka reizi nedēļā tā ir darba ierindā.
Gribu uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi tas, ko mums ieteica Igors pirts lietošanas instrukcijas sakarā. Būtiski, lai pirts vienmēr būtu sausa un pirms tās iekurināšanas nedrīkst aizmirst bākā ieliet ūdeni, jo apkures iekārta saistīta ar ūdens tvertni, lai tādā veidā varētu uzsildīt karsto ūdeni. Un pēc tam, kad beidz izmantot pirti, ūdens noteikti jāizlaiž laukā. Tāpat nedrīkst pirts tuvumā turēt malku, lai koksnē neiemetas grauzēji. Igors mums to visu ļoti forši nostāstīja.
- Tātad apskaidroja, nevis iedeva līdzi pamācību?
- Viņš stāstīja, bet, iespējams, ka viņam ir arī pamācība. Svarīgi ir tas, ka Igors pats atbrauca, visu paskaidroja, norādīja. Tāpat iedeva telefona numuru, uz kuru varot droši zvanīt, ja kādas problēmas. Taču mums nebija tādas vajadzības - gadu pirts ekspluatēta, aizvadīta arī ziema, bet problēmu nekādu!
- Kā īsti notika iegādes process?
- Aizbraucām, izvēlējāmies, noslēdzām līgumu, iemaksājām garantijas summu, kas, jāteic, nebija liela. Un pēc trim nedēļām tā pirts bija gatava. Tas bija vesels notikums. Pirti, kas bija iekārta trosēs, atveda uz tāda liela furgona. Un tad mūsu acu priekšā speciāls krāns to paņēma un bunkš... Un tev tā pirts tur ir. Tas viss sanāca tāds ļoti interesants ekšens. Turklāt arī kaimiņiem notikums – paņēma un atveda pirti.
Kad kāds tagad atbrauc ciemos, visi grib ieiet pirtī un paskatīties, kā tad tur viss izskatās un kā notiekas.
- Uz kā jūs savu pirti uzlikāt?
- Uz vislielākajiem fibo blokiem. Un starp pirts pamatu un blokiem palikām bitumena dakstiņus. Droši vien var darīt arī savādāk, bet mums tāpat ir gana labi.
- Tātad iegādes procesā nenācās saskarties ar kādiem apgrūtinājumiem?
- Nudien ne.
- Vai bija kas tāds, kas lika šaubīties par izvēli?
- Tā kā pirtiņā viss tāds ļoti kompakts, tad mums likās – ja no iekšpuses to kurina, no malkas var būt visādas drazas. Tālab arī izvēlējāmies ar apkuri no ārpuses. Bet pirts tiešām ir ļoti ekonomiska tanī ziņā, ka, lai uzdzītu siltumu, vajag tikai vienu klēpīti malkas. Turklāt pirts apkures sistēmai, līdzīgi kā jotul krāsniņai, varam regulēt degšanas ātrumu un intensitāti. Un, kad malka izdeg, nekāda draziņa nepaliek.
Sākumā likās, ka varbūt nebūs ērti, ja tā kurināšana no ārpuses, bet tiešām ir gana labi. Kad mēs ieraudzījām pirtiņu, mums uzreiz tā iepatikās. Vienīgi bija nedaudz jāpalauza galva, kuru variantu ņemt - ar ieeju no gala vai pa vidu, ar apkuri no ārpuses vai iekšpuses. Tagad saprotam, ka esam izdarījuši to pareizo izvēli.
- Kāpēc izšķīrāties ņemt pirtiņu ar apkuri no ārpuses?
- Tad pirtī ir vairāk vietas. Un, ja apkure iekšpusē, vajag rūmi, lai pie tās varētu pieiet no visām pusēm. Tālab mums liekas, ka ir ļoti labi, ka tā no ārpuses. Un tāpat, ka mūsu pirtij ieeja ir nevis no gala, bet pa vidu. Kad tu ieej pa vidu, tev ir izvēle, uz kuru pusi doties – vai uz mazo stūrīti, kur tu vari pasēdēt un padzert tēju, vai uzreiz iet pirtī, nešķērsojot mazo priekštelpiņu, kurā varbūt tajā brīdī kāds jau uzturas.
Īstenībā pirts tiešām ir ar komfortu. Un arī lāvas tādas stabilas, foršas. Ja peras divi, tad katrs var gulēt uz savas lāvas, bet, ja pirtī gājēji ir ar mieru sēdēt, tad tajā nespiežoties var satilpt četri.
- Tad priekštelpu izmantojat ne tikai, lai pārģērbtos, bet arī lai pasēdētu?
- Protams. Kad esi pārkarsis, tad vai nu tu ej ārā vai pasēdi tajā priekštelpiņā. Katrā pusē ir neliels soliņš, kur nolikt drēbes. Vispār apbrīnojami, ka tik kompaktā telpā var izdarīt visas lietas! Tur var mierīgi nolikt drēbes, var arī pasēdēt un kaut ko iemalkot.
- Cik gara ir jūsu pirts?
- 5 metri – paņēmām šo variantu.
- Jūs minējāt, ka pagājušā ziemā to izmantojāt. Kā tā uzvedās?
- Nekādu problēmu nebija, tikai jāievēro ekspluatācijas noteikumi. Piemēram, no tvertnes noteikti jāizlaiž ūdens. Saunas telpas grīdā ir tāda kā tapa - tu to izņem, lai viss iztek ārā un pirts būtu sausa, tā teikt, lai nekas neaizsalst un nesasalst. Un mēs to pirti tā arī pieskatījām.
Ziemā vispār interesanti, ka arī tā priekštelpa uzsilst, lai vari noģērbties un, ieejot pirtī, neklabētu zobi. Un arī pati pirts tāpat. Mēs, piemēram, gājām uz pirti, kad ārā bija mīnus desmit grādi. Un vienalga - tā tik forši uzsilusi, ka pēc pēršanās var uzvilkt halātu, aiziet līdz mājai un nejust, cik auksts ārā.
- Kā pirts iekļaujas ainavā?
- Vienkārši fantastiski! Mūsējā atrodas pie dīķa – kādus 100 metrus no mājas. Rudens vakaros vai agrā pavasara rītā ir dikten smuki – tu ej un redzi, ka pirtiņā mirgo divas uguntiņas (mums abās pusēs ir mazie lodziņi), pilnīga romantika! Šāda pirtiņa ir gandrīz kā dizaina elements.
Šogad mēs blakus pirtiņai uztaisījām terasi bez jumta. Tā ir 2x5 metrus liela koka platformiņa, līdz ar to tagad varam uzturēties arī pirts ārpusē, pie tās pasēdēt. Tas ir tāds papildu elements. Bez tās, protams, varētu iztikt, bet mēs izdomājām un tādu uzlikām.
- Kā pirtī ir ar elektrību?
- Mums ir visas iespējas, lai varētu pieslēgt elektrību, bet mēs neesam to izdarījuši. Vismaz līdz šim lieliski bez tās esam iztikuši. Un ko nu tur pirtī īpaši jāizgaismo! Mēs ieliekam sveci speciālā noslēgtā stikla traukā, novietojam to uz grīdas, jo augšā ir ļoti ļoti karsts. Un pat tumšajā ziemas laikā ar tādu apgaismojumu pilnībā pietiek. Bet tagad vasara – lieliski izlīdzamies ar āra gaismu.
- Un kā ar ūdens pievadu?
- Protams, var jau ierīkot arī elektrisko ūdens sūkni, bet mums no dīķa līdz pirtij ir kādi divdesmit soļi. Un tad mēs uzkāpjam uz laipas un tos divus aukstā ūdens spaiņus atnesam un ielejam tajā tvertnē. Mēs pagaidām esam izvēlējušies tādu naturālu to apsaimniekošanas veidu.
Īstenībā šajās pirtīs ūdens lietošana arī ir ļoti ekonomiska. Ir tāds ticējums, ka pirtī nevar ar visu spaini gāzt sev virsū ūdeni, ka vajag to darīt ar ķipīti. Ja ūdeni lej ar spaini, tad noskalojot visu saldumu. Mums ir tāds litra apjoma ķipītis, ar to var dikten labi uzliet virsū ūdeni.
- Cik viegli pirts kopjama?
- Ja tajā ieiet ar tīrām kājām (mēs parasti apavus atstājam ārpusē uz sliekšņa vai priekštelpā) un ja ar ūdeni vien dzīvojas, tad tur daudz nekas nav ko vākt. Vienīgi, ja lieto pirts slotas, tad gan, protams, pēc tam tās lapas jāizslauka. Bet tas jau ir kā jebkurā pirtī. Citādi tur nekas nav jākopj, jo ir darīšana tikai ar tīru ūdeni.
- Kādus vārdus par pirtiņu esat dzirdējusi no saviem radiem, paziņām, draugiem?
- Es nezinu kāpēc, bet nav dzirdēts, ka tādas pirtis būtu daudziem un ka cilvēkiem būtu tā pieredze. Līdz ar to parasti visiem tas ir jaunatklājums. Kad kāds iebrauc pagalmā, uzreiz vajag doties to pirti skatīties, izmēģināt. Un pēc pēršanās visi patiešām ir pozitīvi pārsteigti, ka tādā kompaktā, nelielā telpā var visu izdarīt. Bet pirmais tiešām ir pārsteigums. Tā pirts pilnīgi kā tāds magnēts pievelk.
Ir cilvēki, kas nākuši, pierakstījuši telefonu, jo uz pirts ir emblēmiņa ar telefona numuru. Man gan grūti teikt, vai kāds ir veicis pasūtījumu. Bet daudzi ir sprieduši, ka tāda lieta ļoti labi derētu, tādi gadījumi ir bijuši.
- Un ko jūs darītu savādāk, ja pirts būtu jāpasūta tagad?
- Mūsu gadījumā esam trāpījuši desmitniekā. Citi varbūt grib apvienot to pirti ar lielu pirtsaugšu, kur viesus izguldināt. Bet mums nav tādas vajadzības. Mums ir lauku māja, turklāt arī gana liels šķūnis, kur vasarā savedam sienu, uz kura viesi labprāt izguļas.
Pirts ir domāta rituāla vajadzībām, lai tajā varētu lieliski atpūsties un relaksēties.
Kad tā bija gatava, Igors ar kolēģiem pats atbrauca uz Vecpiebalgu un to uzstādīja. Tas bija tāds liels piedzīvojums, kad tev atved gatavu māju, turklāt norunātajā laikā. Parasti, saskaroties ar celtniekiem vai kādiem citiem būvdarbos iesaistītiem, vienmēr jārēķinās ar to, ka darbi iekavēsies, ka notiks visādas termiņa pārlikšanas. Bet ar firmu Ekopirtis-Rttimber viss notika laikā – kā tika solīts, #pirts bija gatava trīs nedēļās.
- Kāda tad ir jūsu pirtiņa?
- Mūsējā ir ovālveida, jo mēs izdomājām, ka tādai tomēr būs plašāka telpa - kompaktai pirtij pat pusmetrs uz katru pusi ir no svara. Tieši tāpēc izvēlējāmies ovālveida pirts mucu.
- Tad sanāk, ka tā doma par pirts iegādi jums bija tāda diezgan spontāna?
- Kaut kādā ziņā jā. Apskatot pirti, mums likās pieņemama cena, turklāt tai savā ziņā bija oriģināls dizains. Un iespēja ātri pasūtīt.
- Vai ieklausījāties tikai tajā, ko stāstīja jūsu paziņa, jebšu izskatījāt arī citus variantus?
- Nē, mēs nepētījām citus variantus. Jāteic gan, ka īsti nebijām domājuši to pirti iegādāties pagājušajā vasarā. Bet uz mani kaut kā tik ļoti iedarbojās tas vizuālais efekts, iespaids. Turklāt vērā ņemama bija praktiskā puse – kā jau teicu, iespēja ātri pie pirts tikt un jau tās pašas vasaras laikā to iemēģināt un izmantot.
Mēs, protams, pie Igors Balodis izskatījām vairākus variantus, bet bija skaidrs, ka gribam to vai nu noapaļotu, vai pirts mucu. Un labi, ka iegādājāmies ar apkuri no ārpuses. Šogad bija tāda diezgan pasilta ziema un neradās nekādas problēmas to kurināt arī šajā gadalaikā. Esmu savējo novērtējusi un salīdzinājusi ar klasiskajām lauku pirtīm. Jāteic, ka mūsējai ir ļoti spēcīga apkures sistēma - jau stundas laikā var dabūt 60-70 grādus. Turklāt to var izmantot gan kā saunu, gan kā slapjo pirti, kad uzmet garu.
- Cik bieži jūs izmantojat pirti?
- Jāteic, ka man tā famīlija diezgan liela. Ja uz pirti nedodamies mēs paši, tad noteikti kāds no mūsu ģimenes locekļiem. Tad nu sanāk, ka reizi nedēļā tā ir darba ierindā.
Gribu uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi tas, ko mums ieteica Igors pirts lietošanas instrukcijas sakarā. Būtiski, lai pirts vienmēr būtu sausa un pirms tās iekurināšanas nedrīkst aizmirst bākā ieliet ūdeni, jo apkures iekārta saistīta ar ūdens tvertni, lai tādā veidā varētu uzsildīt karsto ūdeni. Un pēc tam, kad beidz izmantot pirti, ūdens noteikti jāizlaiž laukā. Tāpat nedrīkst pirts tuvumā turēt malku, lai koksnē neiemetas grauzēji. Igors mums to visu ļoti forši nostāstīja.
- Tātad apskaidroja, nevis iedeva līdzi pamācību?
- Viņš stāstīja, bet, iespējams, ka viņam ir arī pamācība. Svarīgi ir tas, ka Igors pats atbrauca, visu paskaidroja, norādīja. Tāpat iedeva telefona numuru, uz kuru varot droši zvanīt, ja kādas problēmas. Taču mums nebija tādas vajadzības - gadu pirts ekspluatēta, aizvadīta arī ziema, bet problēmu nekādu!
- Kā īsti notika iegādes process?
- Aizbraucām, izvēlējāmies, noslēdzām līgumu, iemaksājām garantijas summu, kas, jāteic, nebija liela. Un pēc trim nedēļām tā pirts bija gatava. Tas bija vesels notikums. Pirti, kas bija iekārta trosēs, atveda uz tāda liela furgona. Un tad mūsu acu priekšā speciāls krāns to paņēma un bunkš... Un tev tā pirts tur ir. Tas viss sanāca tāds ļoti interesants ekšens. Turklāt arī kaimiņiem notikums – paņēma un atveda pirti.
Kad kāds tagad atbrauc ciemos, visi grib ieiet pirtī un paskatīties, kā tad tur viss izskatās un kā notiekas.
- Uz kā jūs savu pirti uzlikāt?
- Uz vislielākajiem fibo blokiem. Un starp pirts pamatu un blokiem palikām bitumena dakstiņus. Droši vien var darīt arī savādāk, bet mums tāpat ir gana labi.
- Tātad iegādes procesā nenācās saskarties ar kādiem apgrūtinājumiem?
- Nudien ne.
- Vai bija kas tāds, kas lika šaubīties par izvēli?
- Tā kā pirtiņā viss tāds ļoti kompakts, tad mums likās – ja no iekšpuses to kurina, no malkas var būt visādas drazas. Tālab arī izvēlējāmies ar apkuri no ārpuses. Bet pirts tiešām ir ļoti ekonomiska tanī ziņā, ka, lai uzdzītu siltumu, vajag tikai vienu klēpīti malkas. Turklāt pirts apkures sistēmai, līdzīgi kā jotul krāsniņai, varam regulēt degšanas ātrumu un intensitāti. Un, kad malka izdeg, nekāda draziņa nepaliek.
Sākumā likās, ka varbūt nebūs ērti, ja tā kurināšana no ārpuses, bet tiešām ir gana labi. Kad mēs ieraudzījām pirtiņu, mums uzreiz tā iepatikās. Vienīgi bija nedaudz jāpalauza galva, kuru variantu ņemt - ar ieeju no gala vai pa vidu, ar apkuri no ārpuses vai iekšpuses. Tagad saprotam, ka esam izdarījuši to pareizo izvēli.
- Kāpēc izšķīrāties ņemt pirtiņu ar apkuri no ārpuses?
- Tad pirtī ir vairāk vietas. Un, ja apkure iekšpusē, vajag rūmi, lai pie tās varētu pieiet no visām pusēm. Tālab mums liekas, ka ir ļoti labi, ka tā no ārpuses. Un tāpat, ka mūsu pirtij ieeja ir nevis no gala, bet pa vidu. Kad tu ieej pa vidu, tev ir izvēle, uz kuru pusi doties – vai uz mazo stūrīti, kur tu vari pasēdēt un padzert tēju, vai uzreiz iet pirtī, nešķērsojot mazo priekštelpiņu, kurā varbūt tajā brīdī kāds jau uzturas.
Īstenībā pirts tiešām ir ar komfortu. Un arī lāvas tādas stabilas, foršas. Ja peras divi, tad katrs var gulēt uz savas lāvas, bet, ja pirtī gājēji ir ar mieru sēdēt, tad tajā nespiežoties var satilpt četri.
- Tad priekštelpu izmantojat ne tikai, lai pārģērbtos, bet arī lai pasēdētu?
- Protams. Kad esi pārkarsis, tad vai nu tu ej ārā vai pasēdi tajā priekštelpiņā. Katrā pusē ir neliels soliņš, kur nolikt drēbes. Vispār apbrīnojami, ka tik kompaktā telpā var izdarīt visas lietas! Tur var mierīgi nolikt drēbes, var arī pasēdēt un kaut ko iemalkot.
- Cik gara ir jūsu pirts?
- 5 metri – paņēmām šo variantu.
- Jūs minējāt, ka pagājušā ziemā to izmantojāt. Kā tā uzvedās?
- Nekādu problēmu nebija, tikai jāievēro ekspluatācijas noteikumi. Piemēram, no tvertnes noteikti jāizlaiž ūdens. Saunas telpas grīdā ir tāda kā tapa - tu to izņem, lai viss iztek ārā un pirts būtu sausa, tā teikt, lai nekas neaizsalst un nesasalst. Un mēs to pirti tā arī pieskatījām.
Ziemā vispār interesanti, ka arī tā priekštelpa uzsilst, lai vari noģērbties un, ieejot pirtī, neklabētu zobi. Un arī pati pirts tāpat. Mēs, piemēram, gājām uz pirti, kad ārā bija mīnus desmit grādi. Un vienalga - tā tik forši uzsilusi, ka pēc pēršanās var uzvilkt halātu, aiziet līdz mājai un nejust, cik auksts ārā.
- Kā pirts iekļaujas ainavā?
- Vienkārši fantastiski! Mūsējā atrodas pie dīķa – kādus 100 metrus no mājas. Rudens vakaros vai agrā pavasara rītā ir dikten smuki – tu ej un redzi, ka pirtiņā mirgo divas uguntiņas (mums abās pusēs ir mazie lodziņi), pilnīga romantika! Šāda pirtiņa ir gandrīz kā dizaina elements.
Šogad mēs blakus pirtiņai uztaisījām terasi bez jumta. Tā ir 2x5 metrus liela koka platformiņa, līdz ar to tagad varam uzturēties arī pirts ārpusē, pie tās pasēdēt. Tas ir tāds papildu elements. Bez tās, protams, varētu iztikt, bet mēs izdomājām un tādu uzlikām.
- Kā pirtī ir ar elektrību?
- Mums ir visas iespējas, lai varētu pieslēgt elektrību, bet mēs neesam to izdarījuši. Vismaz līdz šim lieliski bez tās esam iztikuši. Un ko nu tur pirtī īpaši jāizgaismo! Mēs ieliekam sveci speciālā noslēgtā stikla traukā, novietojam to uz grīdas, jo augšā ir ļoti ļoti karsts. Un pat tumšajā ziemas laikā ar tādu apgaismojumu pilnībā pietiek. Bet tagad vasara – lieliski izlīdzamies ar āra gaismu.
- Un kā ar ūdens pievadu?
- Protams, var jau ierīkot arī elektrisko ūdens sūkni, bet mums no dīķa līdz pirtij ir kādi divdesmit soļi. Un tad mēs uzkāpjam uz laipas un tos divus aukstā ūdens spaiņus atnesam un ielejam tajā tvertnē. Mēs pagaidām esam izvēlējušies tādu naturālu to apsaimniekošanas veidu.
Īstenībā šajās pirtīs ūdens lietošana arī ir ļoti ekonomiska. Ir tāds ticējums, ka pirtī nevar ar visu spaini gāzt sev virsū ūdeni, ka vajag to darīt ar ķipīti. Ja ūdeni lej ar spaini, tad noskalojot visu saldumu. Mums ir tāds litra apjoma ķipītis, ar to var dikten labi uzliet virsū ūdeni.
- Cik viegli pirts kopjama?
- Ja tajā ieiet ar tīrām kājām (mēs parasti apavus atstājam ārpusē uz sliekšņa vai priekštelpā) un ja ar ūdeni vien dzīvojas, tad tur daudz nekas nav ko vākt. Vienīgi, ja lieto pirts slotas, tad gan, protams, pēc tam tās lapas jāizslauka. Bet tas jau ir kā jebkurā pirtī. Citādi tur nekas nav jākopj, jo ir darīšana tikai ar tīru ūdeni.
- Kādus vārdus par pirtiņu esat dzirdējusi no saviem radiem, paziņām, draugiem?
- Es nezinu kāpēc, bet nav dzirdēts, ka tādas pirtis būtu daudziem un ka cilvēkiem būtu tā pieredze. Līdz ar to parasti visiem tas ir jaunatklājums. Kad kāds iebrauc pagalmā, uzreiz vajag doties to pirti skatīties, izmēģināt. Un pēc pēršanās visi patiešām ir pozitīvi pārsteigti, ka tādā kompaktā, nelielā telpā var visu izdarīt. Bet pirmais tiešām ir pārsteigums. Tā pirts pilnīgi kā tāds magnēts pievelk.
Ir cilvēki, kas nākuši, pierakstījuši telefonu, jo uz pirts ir emblēmiņa ar telefona numuru. Man gan grūti teikt, vai kāds ir veicis pasūtījumu. Bet daudzi ir sprieduši, ka tāda lieta ļoti labi derētu, tādi gadījumi ir bijuši.
- Un ko jūs darītu savādāk, ja pirts būtu jāpasūta tagad?
- Mūsu gadījumā esam trāpījuši desmitniekā. Citi varbūt grib apvienot to pirti ar lielu pirtsaugšu, kur viesus izguldināt. Bet mums nav tādas vajadzības. Mums ir lauku māja, turklāt arī gana liels šķūnis, kur vasarā savedam sienu, uz kura viesi labprāt izguļas.
Pirts ir domāta rituāla vajadzībām, lai tajā varētu lieliski atpūsties un relaksēties.
Nākamajā rakstā varēsiet lasīt par veterinārārstu Romāns Caune, kurš, būdams rīdzinieks, no Igora Baloža iegādājās vagonveidīgo pirts mucu un novietoja to savas privātmājas pagalmā Imantā. Romāns klāt piepircis arī ūdens baļļu, kurā vēsās dienās sasildīties, bet karstajā laikā atveldzēties.
