Pie kādas mājas Gulbenē sava #pirtsmuca
Agrim Dobrim, kurš strādā SIA „Latvijas propāna gāze” Gulbenes apkalpes zonā par vadītāju, ikdienā iznāk pietiekami liela darba slodze. Lai no tā visa atslēgtos, šobrīd viņam ir divi iecienītākie relaksācijas un atpūtas veidi. Pirmais no tiem ir medības, bet par otru uzskatāma pērnā gada rudenī, iegādātā pirts muca, kas uzstādīta uz neliela viņam piederošā zemes pleķīša pie privātmājas.
Agrim Dobrim, kurš strādā SIA „Latvijas propāna gāze” Gulbenes apkalpes zonā par vadītāju, ikdienā iznāk pietiekami liela darba slodze. Lai no tā visa atslēgtos, šobrīd viņam ir divi iecienītākie relaksācijas un atpūtas veidi. Pirmais no tiem ir medības, bet par otru uzskatāma pērnā gada rudenī, iegādātā pirts muca, kas uzstādīta uz neliela viņam piederošā zemes pleķīša pie privātmājas.
- Igors piedāvā dažāda izmēra un modeļu pirts mucas. Kuru no plašā klāsta jūs iegādājāties?
- Kantaini apaļo pirti no Igors Balodis. Tā mums ir 5 metrus gara, savukārt tās platums un augstums ir 2,25 metri. Izvēlējāmies tieši šādu modeli, jo visa pirts ir lietderīgi izmantojama telpa.
- Kā jums radās doma tikt pie savas pirtiņas?
- Abiem ar sievu ļoti patīk iešana pirtī un arī pati pēršanās. Iepriekš visu laiku braukājām pie draugiem, bet negribas jau viņiem vienmēr, tā teikt, sēsties uz astes. Tāpēc izlēmām tikt pie savas pirts.
Tagad labi – kā izdomājam papērties, tā savu pirtiņu iekurinām, un aiziet. Turklāt tajā varam ieiet jebkurā dienā, kad ir vēlme. Pirtnieki mani mācījuši, ziemā to vajadzētu iekurt ne biežāk kā reizi nedēļā, savukārt vasarā pirtī var iet divas reizes nedēļā. Un mēs tā arī darām.
Man personīgi tas ir ļoti no svara. Diendienā nākas atbildēt uz telefona zvaniem. Nezvana jau man, lai patērzētu, bet tad, kad ir kādas problēmas un cilvēkiem no manis ko nopietnu vajag. Un darbdienas beigās reāli jūtos iztukšots. Tāpēc tāda pirtiņa palīdz atgūties.
Pirtī parasti pavadām visu vakaru – vismaz trīs četras stundas. Pēršanās rituāls mums katru reizi ir savādāks – dažreiz mēdzam lietot skrubi, bet citreiz zaru slotiņu. Kopā šīs abas lietas gan nevajag apvienot.
Vispār man daudz ko iemācīja draugs, kurš ir pirtnieks, – kad mums vēl nebija savas pirtiņas, braucām pie viņa, viņš mūs pēra, es skatījos, liku visu aiz auss. Līdz ar to arī radās tā interese par pirts iegādi.
- Kādu skrubi lietojat?
- Mūsējais ir sāls ar šokolādi – to pērkam jau gatavu. Un beigās ieziežam sevi ar medu.
- Kā, jūsuprāt, ir pareizi jāperas?
- Vispirms jau pirtī jābūt komfortabli. Esmu bijis tādās pirtīs, kuras uzkurinātas līdz 80-100 grādiem un tad nu cilvēki sacenšas, kurš ilgāk izturēs. Kad ir par karstu, tu vairs nesvīsti, rezultātā ir diskomforts un nav nekādas baudas. Tā nav pareizi. Uzskatu: lai ērti justos, pilnībā pietiek ar 60- 70 grādiem.
Ja mēs zinām, ka nākamajā dienā iesim pirtiņā, iepriekšējā vakarā ienesam tajā bērzu zarus, lai tā būtu gana smaržīga.
- Kā uzzinājāt par Igors pirtīm?
- No sākuma gribējām būvēt guļbūves pirtiņu, kas, iespējams, būtu ērtāka un labāk turētu siltumu, bet tad būtu nepieciešamas visādas saskaņošanas. Tepat netālu no Gulbenes - Lizumā ražo pirtiņas, bet tajās maz rūmes. Mēs ar sievu aizbraucām uz Rīgu un Ķīpsalas izstāžu zālē noskatījām Igora pirtiņu. Mērķtiecīgi gājām, kamēr nopirkām. Sākumā veicu pirmo iemaksu jeb drošības naudu, kas garantētu, ka preci ņemšu. Un kad tā tika atvesta, samaksāju atlikušo summu.
- Tas nozīmē, ka izstāde pamudināja pirkt tieši Igora pirti? Varbūt pamanījāt arī kādus citus piedāvājumus?
- Jā, izskatījām, bet ar citiem neveidojās tādas sarunas, diskusijas, tik laba komunikācija kā ar Igoru. Ar viņu varējām visu sarunāt, par visu vienoties.
Jebkurā gadījumā, ja gribi savu preci pārdot, ir jāmāk klientu uzklausīt. Vismaz Igoram šī ir stiprā puse.
Pēc izstādes, kas bija pavasarī, pirti gan uzreiz nepirkām. Pa vasaru bija visādi darbi, tāpēc par to pastiprināti sākām domāt vien rudenī. Tad arī ar Igoru sazvanījāmies, aizbraucām pie viņa uz Rīgu, uz Stabu ielu 58, kur izlikts paraugs. Aprunājāmies, mēs apdomājāmies, atkal sazvanījāmies, vienojāmies par cenu, izpildes termiņiem, un viss notikās.
- Kad izvēlējāties pirti, arī citiem variantiem taču pievērsāt uzmanību.
- Salīdzinoši daudz un arī ilgi pētījām internetā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas pirts ražotāju mājaslapas, savācām informāciju. Tāpat runājām ar paziņām. Atsauksmes par Igora pirts mucu viennozīmīgi bija labas, līdz ar to radās drošības sajūta par pirts iegādi.
- Jūsu pirtiņa jau nostāvējusi ziemu, tālab varat pateikt, kā tā uzvedas aukstajos gada mēnešos.
- Atceroties, kā bija ziemā, varu ieteikt pircējiem netaupīt naudu, bet iegādāties no Igora siltināto pirtiņu. Es tā nedarīju un tagad to pat nožēloju. Plānoju rudenī sazināties ar Igoru un savējo siltināt. Līdz mīnus 20 grādiem viss vēl daudzmaz okei. Bet ziemeļaustrumu Vidzemē, kur atrodas Gulbene, ziemas nedaudz bargākas nekā Kurzemē. Un, ja jau tuvojas mīnus 25 grādiem vai ir vēl aukstāks, ne vien priekštelpiņā, bet arī pašā pirts telpā kļūst pavēsāks. Turklāt, kad ir temperatūras kritumi, krāsns nekuras tik labi, kā gribētos.
- Varbūt vēl ir kaut kas tāds, ko jums pirtiņā gribētos mainīt, uzlabot?
- Pārējais mūs apmierina, turklāt esam izdarījuši pareizo izvēli, iegādājoties apaļi kantaino pirti ar ieeju no sāniem. Kad mēs, astoņi cilvēki, tajā sēžam, visiem ir pietiekami vietas. #Apaļāpirts aizmugurē zaudē telpu un līdz ar to cilvēki spiesti sēdēt saliekušies. Visoptimālākais ir kantainais variants. Un noteikti ar ieeju no sāniem. Pozitīvi jāvērtē arī tas, ka mūsu pirtiņai ir priekštelpa, kur mēs varam tēju iedzert, pasēdēt un papļāpāt vai sarīkot kādu saviesīgu vakaru. Tieši šīs iespējas dēļ arī izvēlējāmies ieeju no sāniem. Ja tāda ir no gala, galds pa vidu, mēs viens otram traucējam.
- Cik daudz cilvēku vienlaikus ir bijuši jūsu pirtī?
- Desmit, bet tas par daudz – optimālais variants ir astoņi.
- Cik veiksmīgi norisa pirts piegāde?
- Rttimber puiši pirti atveda uzstādija paši. Tas viss tika atrunāts jau cenā. Piebrauca ar smagu mašīnu, uz kuras atradās pirts, ar pacēlāju izcēla to. Es biju speciāli pirtij sagatavojis vietiņu – uzlikām to uz keramzīta blokiem. Varbūt šie bloki nebija tā labākā izvēle, bet tajā brīdī tas likās tāds pieņemamākais variants. Jo zeme, uz kuras tagad atrodas pirts, tā teikt, ir mīksta. Bet pati pirts sver kādas divas tonnas. Ja pamatiem būtu izraudzījies kādu vieglāku materiālu, pirtiņa varētu grimt iekšā.
Pirmajā vakarā uzreiz iekurinājām krāsni un es pirkumu iemēģināju.
- Un kā ir ar pirts sakopšanu? Varbūt šajā ziņā kas apgrūtina?
- Nepavisam ne. Pirts apakšā ir paceļamas restes, ierīkots ūdens pievads. Ziemā uzkopjam otrā dienā, kad pirtiņa apžuvusi, savukārt vasarā ar ūdens pievadu mēs to izmazgājam, noskalojam, uz pāris stundām atstājam logus vaļā, lai izžūst.
- Un kā pirtī ir ar ventilāciju un elektrību?
- Ventilācija jau nāk komplektā. Arī ar elektrību nav nekādu problēmu - pats iekārtoju apgaismojumu zem lāvām, lai mājīgāk un nebūtu jāslēdz lielā gaisma.
- Vai kādam jau esat ieteicis Igora pirts mucu?
- Zinu, ka švāģera sievasmāte šogad iegādāsies šādu pirti. Tā kā dzīvojam pilsētā, garāmgājēji nereti mani pamana pie pirtiņas, uzreiz sāk uzrunāt, interesēties par pirtiņu. Viņi grib ienākt iekšā, paskatīties. Nav bijis neviens, kam nepatiktu.
- Vai ir kādi pārsteigumi, kas jūs visvairāk iepriecināja saistībā ar šo pirti?
- Tā visa pati gaisotne, tas, kā tajā un it īpaši pēršanās laikā jūtamies, ar vārdiem tas nav izsakāms, tas pašiem jāizbauda.
- Jā, un kas pārņem pēc tam, kad esat nopēries?
- Atslābums, kas ļoti nepieciešams pēc ne visai vieglajām darbdienām.
- Latviešiem tās pirtī iešanas tradīcijas ir ļoti iesakņojušās. Kā jums šķiet – vai tas ir labi, ka latvieši tā iecienījuši iet pirtī un pērties?
- Neapšaubāmi labi. Vienīgi pirmajās reizēs, ja iepriekš nav pierasts, tad pēc pēršanās var uznākt tāds kā noguruma. Bet, kad iet pirtī regulāri, nogurums pazūd un cilvēks labi jūtas.
- Un kā pirts siluets iekļaujas jūsu mājas apkārtnē?
- Lai nebūtu jāstaigā iekšā mājā uz tualeti, mēs uztaisījām ļoti līdzīgas formas biotualeti. Tagad taps nojume, kas arī nedaudz atgādinās pirts formu. Tā teikt, tagad viss tiek pieskaņots pirtij. Jo pirts skaisti izskatās.
- Un kāds ir jūsu ieteikums tiem, kuriem arī patīk pērties un kas domā par savas pirts iegāji?
- Katrā gadījumā izprātot, kā pie tādas tikt, iegādāties jau gatavu vai pašiem celt guļbūves pirti. Bet pirts ir tā vērta. Ja vieta atļauj, piemēram, ir lauku māja ar ļoti lielu pagalmu, tad viennozīmīgi var likt guļbūves pirti. Bet, ja vietiņas tā paknapāk, tad pirts muca ir ļoti labs risinājums.
Nākamajā rakstā varēsiet lasīt interviju ar Latvijas Universitātes profesori Ausmu Cimdiņu, kas iegādājusies un savā vasaras mājā Vecpiebalgā jau gadu izmanto Igora Baloža ovālveida pirts mucu.
P.S. Pirts muca aicina uz Latviskajiem pirts svētkiem 9 - 10.jūlijā Brīvdabas muzejā. Apskatīt un nobaudīt.
