atsauksmes par pirtīm Igors Balodis

Pirts muca iederas ainavā kā pērle gredzenā

Rīdziniekam Uldim Pakalnam, kurš strādā SIA „Technical Solutions”, kas nodarbojas ar darba galdu un to rezerves daļu pārdošanu un servisu, ir lauku māja Kuldīgas novadā. Pirms vairāk nekā gada viņš iegādājās un tur uzstādīja deviņus metrus garu ovālveida pirts mucu, par kuru joprojām teic tikai tos labākos vārdus.

No darba brīvajos brīžos Uldis ne tikai dodas uz savu lauku īpašumu,

bet atlicina laiku arī sirdij tik tuviem un mīļiem hobijiem – lidošanai

ar paraplānu un daivingam.

- Tātad jūs saista ne tikai pēršanās pirtī, bet savā ziņā arī

ekstrēmas lietas.

- Vispirms jau paraplāns, ar kuru aizrāvos pēc draugu ieteikuma.

Pirms pāris gadiem man bija tāda iespēja palidot virs Kolumbijas –

ar paraplānu veicu diezgan lielus attālumus. Mani saista

piedzīvojumi, jaunas, vēl neredzētas zemes, tāpat jauni draugi,

jauni iespaidi. Mūsu domubiedru kompānija braucienos parasti

pieaicina paraplanierisma skolas un kluba „Adrenalins.lv”

instruktorus, lai viņi mazliet paseko mums līdzi.

Un otra mana aizraušanās ir daivings. It īpaši man patīk ienirt

Sarkanajā jūrā gar Sudānas krastu. Tā ir cita pasaule, citi iespaidi.

Tiem, kas ar daivingu nenodarbojas, droši vien ir grūti saprast, cik

skaista ir zemūdens pasaule! Ne velti daudzi slaveni režisori grib

ienirt kaut kādos dziļumos, lai apskatītos, kas tur ir. Tā tomēr ir

mūsu civilizācijas vēsture. Ja kādu manas aizraušanās

ieinteresējušas, feisbukā var sameklēt mani un aplūkot bildes,

kuras esmu tur salicis.

- Tagad parunāsim par jūsu nopirkto pirtiņu. Kā jums ienāca prātā, ka vēlaties iegādāties tieši pirts mucu?

- Tas likās kaut kā dabiski. Ja gribas pirti, tad, vienvārdsakot, tas ir ātrs un kvalitatīvs risinājums. Vispār man visu mūžu mani saistījusi pēršanās pirtī, tikai īsti nebija tādas iespējas un arī laika iznāca pamaz. Savukārt tagad, kad man ir savs lauku īpašums, pirts ļoti dabiski iekļāvās aktivitāšu sarakstā.

Godīgi sakot, doma par savas pirtiņas iegādi radās jau pirms

kādiem trim gadiem, bet dažādu iemeslu dēļ tas bremzējās, turklāt nezināju, kur pie tādas mantības vispār var tikt. Un tad vienā aukstā februāra dienā es atskārtu, ka, tā sakot, rati jātaisa ziemā. Iegāju googlē, ierakstīju meklētājā vārdu pirts, man izmeta Igora Baloža pirtis. Sazvanījos ar Igoru. Kaut arī viņam darba laiks jau bija beidzies, vienojāmies, ka varu atbraukt pie viņa uz Stabu ielu 58, aplūkot tur uzstādītu pirti un interesējošo noskaidrot. Igors man visu izstāstīja, un es pirti arī pasūtīju. Cena bija pieņemama, turklāt, piesakot tās iegādi ziemā, iznāca lētāk. Vispār Igors bija vienīgais, kuru es internetā atradu. Citi varianti, ja tādi arī pastāvēja, acīs man neiekrita. Turklāt iepriekš biju apmeklējis izstādi Ķīpsalā, un arī tur neko labāku neredzēju.

- Vai pirms iegādes nepalasījāt internetā kādas atsauksmes, lai būtu garantija, ka nepērkat kaķi maisā?

- Kaut kā es redzēju, ka rinda ir liela, cilvēki pasūta. Turklāt

feisbukā ne viens vien bija ielicis savas pirts bildes un visi

izskatījās gana laimīgi. Un tāds šobrīd esmu arī es.

- Tātad var saprast, ka no visiem pieejamiem variantiem

izvēlējāties sev to piemērotāko?

- Vispirms jau manējā pirts ir vislielākā, kādu var dabūt gatavu, jo jārēķinās ar to, ka transportēšanai ir savi izmēra ierobežojumi.

Vienā pirts galā ir liels panorāmas stikls – tādu izvēlējos, lai būtu vairāk gaismas, turklāt vienlaikus arī telpa šķiet lielāka. Un caur to ir tik skaisti vērties saulrietā! Ieeja pirtiņā ir no vidus. Kad attaisa durvis, vienā pusē pati pirts, savukārt otrā – priekštelpa ar krēsliem un galdu. Manā gadījumā pirtiņa kurināma no ārpuses. Saprotu, ka arī šai ziņā esmu izdarījis pareizu izvēli – ja man simts reizes būtu jāizvēlas pirts, atkal būtu ņēmis ar krāsniņu no ārpuses. Ja tā atrodas pirts telpā, tad no malkas var nobirt kādi gruži, tāpat izkaisīties pelni, bet cilvēki taču pa iekšu staigā basām kājām!

- Un kā pirts saskan ar jūsu lauku īpašuma apkārtni?

- Tā ir no tīra koka, un koks jau laukos izskatās gana pievilcīgi. Es teiktu, ka tāda pirtiņa iederas kā pērle gredzenā.

Lai gan blakus mājai atrodas neliels dīķītis, papildus no Igoraiegādājāmies arī kublu – lielu ūdens baļļu, kas arī ir gana laba lieta. Mūsējai iekšā ir plastmasas korpuss. Cik zinu, iepriekš kublus gatavoja tikai no koka, bet tas mēdz sažūt, līdz ar to kubls vairs

nebūs hermētisks un ūdens sprauksies pa šķirbām ārā. Nopērkami kubli arī ar metāla korpusu, bet tādā, manuprāt, ikviens jutīsies, kā sēžot piena kannā. Katrā ziņā es tā negribētu. Mūsu kubls ar plastmasas iekšu ir hermētisks, bez plaisām, tāpat tajā ir glīti koka

sēdeklīši. Kubls ir gana viegli kopjams – elementāri izslaukāms, iztīrams. Pa virsu tam ir vāks, lai nekādas lapas nebirst iekšā. Būtiski ir tas, ka komplektā ar kublu nāk arī krāsniņa - ja gadījumā ūdens šķiet par aukstu, tad var iekurināt un ūdens ļoti ātri uzsilst.

- Vai vasarā, īpaši karstās dienās, izmantojat kublu, arī laiatveldzētos?

- Protams! Mēs pat Līgo naktī tajā sēdējām. Un arī pirtī gājām Līgo vakarā. Tā teikt, neturam sveci zem pūra.

- Kad pagājušā gada februārī izlēmāt pirti iegādāties un to pasūtījāt, cik ātri tā bija gatava?

- Nemaz tik ātri tas nenotika! Galvenais uzdevums bija līdz Jāņiem nolikt to vietā. Kamēr pasūtīju, nokārtoju visas formalitātes. Kamēr to sāka ražot, sanāca, ka tā bija gatava maijā. Pirtiņas izgatavošanai tomēr nepieciešams laiks, turklāt bija arī rinda.

- Kā notika pati pirts atvešana?

- Igora puiši atbrauca ar mašīnu, ar pacēlāju. Pirti izcēla, nolika. Viss ļoti jauki.

- Un uz kā pirtiņu uzlikāt?

- Arī šai ziņā tādai pirts mucai ir pluss – tai nevajag nekādus gruntīgus pamatus. Mums uz vietas bija ķieģeļi – no tiem arī sameistarojām tādus kā pamatus. Tā sakot, ātri un jauki.

- Vai pirtiņa ir attaisnojusi jūsu cerības?

- Pilnīgi noteikti. Tā ir kombinēta - pati pirts no skuju koka, savukārt lāvas un sēdvietas no bērza. Kopā tas dod ļoti labu efektu. Vārdu sakot, smaržo labi, klāt nekas nelīp un, kad pirtiņa uzsilst, sveķi nepil. Viss jauki.

- Cik ātri tad pirts iesilst?

- Ziemas salā, godīgi sakot, neesmu mēģinājis. Bet tagad, kad ir vasara, faktiski pietiek ar stundiņu, un tā jau izmantojama.

- Un kā pati pirts kopjama?

- Viss okei. Kas tur daudz ko kopt, ja tā no ārpuses kurināma! Laukā savāc pelnus, un iekšā nekas nesmērējas. Vienīgais jāpaseko pašas pirts savilkšanai. Nezinu kā citas, bet manējā tika izgatavota no diezgan mitra koka, līdz ar to ar laiku tā sažūst un paliek mazāka, tāpēc apkārt esošie žņaugi jāpievelk. Galvenais to nepalaist garām.

- Ja izvēle būtu jāizdara tagad, iespējams, jūs pieņemtu kādu citu lēmumu, vai tomēr esat trāpījis desmitniekā?

- Viss mani pilnībā apmierina, vienīgi pie pirts klāt gribētos arī terasīti ar jumtiņu, kur pēc pirts varētu pasēdēt. Esmu par to jau runājis ar Igoru. Viņš teica, ka es neesmu vienīgais, kas izsaka šādu vēlmi, līdz ar to viņi jau sākuši domāt arī par šāda veida risinājumu.

Un tas, ka pirtiņa taisīta no drusku zaļa koka, nevis no kaltēta, šādas tādas nianses, kā jau minēju, dod. Piemēram, te durvis taisās, te netaisās – tās jālīmeņo. Bet tie ir tādi sīkumi.

- Bet jums taču ir garantija! Ja nu kas, sauciet meistarus.

- Bez šaubām. Man jau Igors zvanīja, prasīja, kā pirtiņa jūtas. Es jau esmu pieteicis meistarus, lai brauc un pievelk stīpojumu, apskatās durvis.

- Kā pirtī ir ar elektrību, ūdens pievadu?

- Pirtī bija sagatavoti slēdži, apgaismojumi, vajadzēja tikai pašiem pievilkt elektrību, un visu atrisinājām. Savukārt, par ūdeni runājot, arī nav nekādu problēmu. Mums ir boilers, kurā pašiem jālej ūdens. Un, kurinot pirti, ūdens boilerā uzkarst. Savukārt kublam mēs piepirkām klāt dušu, kuru pieslēdzām pie ūdens. 

- Un kā ir ar ventilāciju? Daudzi teic, ka šai ziņā jāuzmanās, lai neparādās pelējums.

- Kad pirkām pirtiņu, jau zinājām, ka sākumā to pāris mēnešus neizmantosim un nekurināsim. To pateicu Igoram, līdz ar to pirts iekšpuse tika apstrādāta ar kaut kādu speciālu šķidrumu. Un līdz šim brīdim es nekādu pelējumu neesmu redzējis.

- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība?

- Satrauc, tāpēc katram gadījumam es pirtiņu apdrošināju.

- Vai saistībā ar pirts iegādi bija kādi pārsteigumi, kas jūs pozitīvā ziņā iepriecināja?

- Pirtiņa pati rada prieka sajūtu. Jau pasūtot un uz to paskatoties, uzplaiksnī kādas pozitīvas emocijas. Un tās visnotaļ saglabājas.

- Vai plānojat, ka pirts muca varētu būt labs risinājums ilgākam laika periodam? Neesat domājis kādu stacionāro pirti būvēt?

- Ja tā ņem, tad pirts muca nodrošina visas vēlmes un vajadzības. Tā sakot, ja gribi ieiet pirtī, viss tur ir. Bieži vien no guļbūves ēkas pirts aizņem tikai kādu trešo daļu - pārējais ir banketa zāle, istaba, kur gulēt, varbūt virtuvīte. Bet tad jau tas ir pavisam cits stāsts. Tā jau ir kā māja. Manā gadījumā viss ir kompakti.

- Cik bieži savu pirti izmantojat?

- Principā katrreiz, kad atbraucam uz savu lauku īpašumu un pirti iekurinām. Vidēji iznāk reizi trīs nedēļās, bet vasarā, protams, biežāk.

- Cik ilgi parasti uzturaties pirtī?

- Kādu stundiņu.

- Kāda vispār ir tā jūsu pirtī iešanas tradīcija?

- Skrubīši un citas lietas jau nāks ar laiku. Pagaidām mums ir slotiņas, pasēdēšana, sarunas.

- Un kā jums pašam šķiet - ko labu tāda pirts dod?

- Patīkamas sajūtas. Droši vien mediķi vairāk varētu paskaidrot, cik pateicīga pirts ir elpošanai, ādai. Kad noperas, ir tāds kā svaigums, savukārt nākamajā rītā mundrums garantēts.

- Vai jūs mēdz apciemot arī radi, draugi, paziņas un novērtēt pirtiņu jebšu jūs lielākoties tikai paši pa to dzīvojaties?

- Galvenokārt izmantojam to pašu vajadzībām, bet, ja kāds paziņa atbrauc, neko sliktu neesmu dzirdējis. Visiem interesanti uzzināt, kā tur ir. Visi grib redzēt. Smaržo labi, visi apmierināti. Nevienu neesmu dzirdējis sakām, ka viņam nepatīk un ka iekšā neies.

- Vai kādam jau esat ieteicis šo pirti?

- Ja kāds interesēsies, noteikti ieteikšu. Katrā ziņā teikšu, ka tāda pirtiņa dzīvi padarīs iespaidiem bagātāku.

- Un kāds nobeigumā ir jūsu novēlējums tiem, kuriem varbūt vēl nav savas pirtiņas, bet kuriem patīk pērties?

- Obligāti par to domāt un plānot. Un, ja ir šaubas, vajag aizbraukt pie kāda, kuram tāda pirts muca jau ir. Domāju, ka ikviens tādā gadījumā būs ne vioen nopircis pirti, bet arī ticis pie labām emocijām, pie smaidiem un veselības.

- Novēlēsim, lai arī jūsu pirtiņa ilgi kalpotu un aizvienam jums sagādātu pozitīvas emocijas!

Citus rakstus par Pirts mucām un to īpašniekiem lasiet šeit

pirts atsauksmes Igors Balodis

Mazai ģimenei – maza pirts muca Raja Ēriksone pēc profesijas ir tekstilniece, bet nu jau kādu laiku
sevi dēvē par pensionāri. Lielāko gada daļu viņa pavada savā Rīgas dzīvoklī, savukārt vasarā kopā ar māsu mitinās dārzkopības sabiedrībā „Liepkalnes 1”, kas atrodas Olaines pagasta Jāņupē.
Pirms diviem gadiem pavasarī ne vien par savu naudu, bet arī ar krustmeitas un māsas finansiālu atbalstu Raja tika pie kokapstrādes uzņēmuma „RT-Timber” ražotās pirts mucas un ar savu pirkumu ir
gana apmierināta.
- Jums ir latviešiem neraksturīgs vārds – Raja.
- Tā tas dzīvē notika. Vecāki gribēja mani nosaukt Jāņa Jaunsudrabiņa romāna galvenās varones Aijas vārdā, bet pēckara gados nereti gadījās dažādi misēkļi – ierēdne padomju laika iestādē sadzirdēja kaut ko sev saprotamāku un tā arī ierakstīja dzimšanas apliecībā. Tad nu Aijas vietā tapu par Raju.
- Jaunsudrabiņš tiešām daudz rakstījis par pirtīm. Atcerēsimies kaut vai epizodi no „Baltās grāmatas”... Kas jūs uzvedināja uz domu par pirts iegādāšanos?
- Šāda ideja dzima manai krustmeitai, kas šobrīd gan dzīvojas pa ārzemēm. Bet, kad viņa atbrauks, varēs izbaudīt pirtiņu.

 „Liepkalnēs” vasarās mitinos divatā ar māsu. Abas esam pensionāres. Lai mums nebūtu jābrauc uz Rīgu mazgāties, tagad ir iespēja to izdarīt pirts muca. Un vienlaikus arī nopērties. Tā teikt, divi vienā.
Tādā vietā kā pie mums „Liepkalnēs” pirtiņa tiešām vajadzīga. Un ne tikai vasarā. Ja ir vēlme un ir kompānija, var atbraukt arī uz Ziemassvētkiem vai Jauno gadu – pirtiņu izkurināt un jauki siltumā pavadīt laiku. Līdz šim gan to neesam darījuši, bet mums jau viss vēl priekšā. Pirtiņa tiešām gana jauka un rada labsajūtu, kā arī pozitīvas emocijas. Galvenais, lai būtu kompānija, jo vienam nav
pēršanās. Un arī divatā ir garlaicīgi.
No Igors Balodis iegādājāmies iegarenu mucveida pirti. Mūsējā ir ļoti smuka, trīs metru garumā. Mūsu ģimenei ar tādu pietiek – lielāku nevajag. Tajā taču nav jādejo – tam kalpo pagalms!
Mūsu pirtī vienlaikus var atrasties un uz lāvām sēdēt četri cilvēki, un parasti mums nemaz vairāk to pirtī gājēju nav. Pati pirts telpa ir divus metrus gara un tas ir pilnībā pietiekami, jo vismaz mūsu ģimenē neviens nav garāks, līdz ar to uz lāvām var mierīgi apgulties. Pirtiņai ir arī metru gara priekštelpa, kurā iebūvēts liels panorāmas stikls. Pēc pēršanās šeit var pasēdēt, padzert tēju vai ko stiprāku. Tāpat laukā var uzcept šašliku, ar kuru pēc pirts, sēžot lapenē (arī tāda mums ir), pamieloties. Piemēram, šajos Jāņos pie mums bija atbraukuši ciemiņi – iekurinājām pirti, pasēdējām tajā, pēc pirts svaigā gaisā padzērām alu. Viss pa smuko.
- Vai zināt, kur krustmeita sameklēja šādu pirtiņu?

- Cik noprotu, Igoru un viņa pirtis krustmeita atrada internetā. Igoram ir sava mājaslapa www.pirts.net. Savukārt mēs ar māsu sazvanījāmies ar Igoru, aizbraucām pie viņa uz Stabu ielu 58 –
apskatījām piedāvājumus, izdarījām izvēli un pasūtījām. Mums šis process bija diezgan ātrs – viss notika nedēļas laikā. Atlika tikai gaidīt, kad pirtiņa tiks sameistarota, bet arī tas nevilkās ilgi.
Vispār mūs pārsteidza Igora jaukā attieksme. Viņš tiešām ir dikten atsaucīgs. Kad pie viņa aizbraucām, Igors visu izrādīja, iepazīstināja ar dažādiem pieejamiem pirts variantiem. Viņš bija ļoti lojāls, nāca mums pretī, pat mazliet nolaida cenu. Viss sanāca forši, mēs tiešām esam ļoti apmierināti. Visiem, kuriem vajadzīga pirtiņa, varu ieteikt, lai brauc pie Igora un to pasūta.Igoram bija kādi pieci seši varianti, kurus viņš mums rādīja. Mēs izvēlējāmies to, kas mums patika. Galu galā mums jau vairs nav astoņpadsmit, paņēmām savam vecumam piemērotāko. Protams, ja ir kuplāka ģimene vai lielāka kompānija, droši vien vajag garāku pirti, bet mums tiešām pilnīgi pietiek ar nopirkto. Es
uzskatu, ka tāda pirts muca ir ļoti labs variants - nekas nav jāceļ. Tu tikai izvēlies, pasūti, pie tevis atbrauc, visu uzstāda. Katrā ziņā jebkādas pretenzijas vismaz pašlaik izpaliek. Kā būs vēlāk, kas to lai zina, bet uzskatu, ka visam jābūt kārtībā.
- Esat tekstilniece. Varbūt kaut ko interesantu esat sameistarojusi savai pirtiņai?
- Ne gluži kā tekstilniece, bet kā pirts saimniece. Pirts iekšpusē jau neko nevar, bet priekšnamiņā gan – uztaisījām tur smukus pakaramos. Krustmeita no Indijas atveda dažādas ēteriskās eļļas, kas dikten labi smaržo, - mēs tās izmantojam. Priekšnamā ir elektrība, uzlikām tur tējkannu, lai, tā sakot, nebūtu tālu jāiet no pirts, ja pēc tās gribas kaut ko siltu iedzert. Pašai pirtiņai ir jumtiņš, dūmvads, iekšā ģērbtuve, rezervuārs 25 litriem ūdens. Ventilācija gan grīdā, gan sienā. Tāpat stikla durtiņas uz pērtuvi. Tādā ziņā jau viss ir forši un tā kārtīgi apdomāts.
- Kāds ir jūsu pēršanās rituāls?
- Mēs paši mežā salasām bērzu žagariņus, sasienam slotiņas. Pieliekam klāt arī ozollapas, kadiķi, pat nātres. Tā teikt, šai ziņā esam gana lieli meistari, turklāt mežā jau pašu velnu var salasīt! Ko tur dabūnam, to visu saliekam slotiņās un ar tām forši noperamies. Arī tēju pēc pirts taisām ar to, kas mums aug dārzā, – no piparmētrām, vērmelēm, timiāna. Tāpat var pielikt klāt seleriju vai upeņu, jāņogu, aveņu lapas. Tiešām kolosāla tēja sanāk! Tādā ziņā tas, ka blakus pirtiņai atrodas dārzs, ir ļoti labi. Pirti izmantojam kādas divas reizes mēnesī. Vasarā jau ir silts, tā kārtīgi pērties nav lielas nepieciešamības, toties pirtiņā ir uzsildīts ūdens – jebkurā brīdī vari aiziet noskaloties.
- Vai jums blakus ir kādi ūdeņi, kur karstās vasaras dienās vai pēc pirts izpeldēties?
- Ir neliels dīķītis, bet līdz tam kāds kilometrs jāiet. Bet mums pilnībā pietiek ar pirtiņu un tajā pieejamo ūdeni. Ja ir vēlme tā kārtīgāk nomazgāties, var aizbraukt līdz Rīgai – nav jau tālu!
- Vai jums palikusi atmiņā pirts atvešana un uzstādīšana?
- Par to parūpējās Igors. Ja nemaldos, pirtiņai apakšā tika palikti fibo bloki. Igoram ir sava komanda, kas to visu uztaisa. Paši ierodas, uzstāda. Puiši atbrauca ar smago mašīnu, uz kuras bija pirts, iebrauca iekšā dārzkopības sabiedrībā, ar tādu kā krānu pirti izcēla, nolika, kā vajag. Viņiem jau ir speciāls aprīkojums, tā teikt, uz dullo jau netraucas. Man kā sievietei grūti izskaidrot, kā tas viss notiek.
Pirtiņā jau bija rozete, bet es paņēmu elektriķi, lai elektrību pie tās pievestu.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība?
- Domāju, ka no Igora puses par to ir pietiekami padomāts. Sāksim jau ar to, ka uz pērtuvi ir stikla durvis, visu var redzēt, kas iekšā notiek. Un ventilācija gan grīdā, gan sienā. Otrkārt, pie krāsns akmentiņi uzlikti tā, ka nav reāli apdedzināties. Protams, kā saka, nekad jau dzīvē nekas nav izslēgts – arī, pa ielu ejot, var pakrist.
Jebkurā gadījumā šeit viss ir forši uztaisīts.
- Un kā ir ar pirts kopšanu?
- Pirmajā dienā neko nedarām, bet nākamajā gan paceļam augšā režģus, visu, kas palicis, piemēram, lapas, izslaukām. Noskalojam ar ūdeni, kurš pēc tam pa speciālu caurumiņu notek lejā. Arī tādā
ziņā forši. No sanitārās puses tur tiešām viss pārdomāts, neko sliktu pateikt nevaru.
- Vai jums ir bijuši kādi pārsteigumi, kas jūs visvairāk iepriecināja?
- Piemēram, tas, ka Igora puiši paši pēc savas iniciatīvas atbrauca paskatīties, kā mūsu pirtiņa jūtas un vai kaut kas garantijas laikā nav jāpielabo. Tāpat viņi gribēja redzēt savu darbu – kā viņi visu izdarījuši, kā nostrādājuši. Kā pirtiņa divas ziemas pārdzīvojusi. Man pat neienāca prātā viņiem zvanīt un teikt, lai atbrauc apskatīties, vai viss kārtībā. Ja viss labi, tad jau nevienu nemeklē
rokās - vienmēr jau zvana, kad kaut kas noticis. Tādā ziņā puiši skatās, lai viņu produkcijai būtu noiets, lai viss būtu kārtībā, lai, nedod dies, kaut kas nav tā, kā vajag.
- Vai kādam esat ieteikusi šo pirti?
- Ievēroju, ka vieni kaimiņi jau „Liepkalnēs” ir uzlikuši līdzīgu pirti, vienīgi es nezinu, vai viņi iegādājās no Igora vai kāda cita. Savējiem pateicu, visu izstāstīju, viņi apskatījās, visiem patika.
Droši vien būtu ar mieru pirkt, bet divi momenti tomēr ir būtiski. Vispirms jau vajadzīgas finanses, otrkārt, vieta, kur tādu pirtiņu uzlikt.
- Un ko jūs varētu ieteikt tiem, kuriem patīk pērties un kas varbūt arī domā par savas pirts iegādi?
- Lai nebaidās, lai mierīgi pasūta. Un būs viss okei. Jo kārtība ir, puiši taisa labi, grafikā iekļaujas. Un mūsu gadījumā pat ātrāk dabūja to gatavu. Atbrauc, uzstāda, paši zvana, interesējas, tā ka, es domāju, nekādām problēmām nevajadzētu būt. Puiši tiešām malači, lai tik strādā! Varbūt Igors ar saviem palīgiem vēl ko interesantu izdomās. Un to arī viņam novēlu.

P.S. Citus rakstus par pirts mucām un to īpašniekiem lasiet  https://www.facebook.com/pirtsmucas/?fref=ts  un  http://pirts.net/

Atsauksmes par laba pirts.

Veterinārārsts par pirts mucu savas mājas pagalmā Imantā

Romāns Caune pēc profesijas ir veterinārārsts. Kā pats teic, viņš strādājot vairākās vietās - ne vien veic veterinārās ekspertīzes, bet uzņēmies arī savu privātpraksi, nodarbojoties ar mazo dzīvnieku (suņu, kaķu, peļu, žurku, šinšillu u.c.) ārstēšanu. 

- Nezinātājiem no malas šķiet: ja vēl var iemācīties dakterēt suņus un kaķus, tad kā var saprast, kādas veselības problēmas ir, teiksim, mazām pelītēm? Un ko vispār var pasākt, ja uz klīniku atnes bruņurupuci?
- Ja runājam par bruņurupučiem, tad tā tiešām ir tāda diezgan liela eksotika, tāpēc tos parasti sūtām un Rīgas Zooloģiskā dārza klīniku, kas specializējas rāpuļu, putnu un dažādu citu neparastāku dzīvnieku ārstēšanā. Bet pelēm un žurkām tās slimības līdzīgas kā citiem dzīvniekiem. Kaut arī to ārstēšanai tiešām jābūt kādām iemaņām, veterinārārsts savas prakses laikā tās pietiekamā mērā apgūst.
- Jums pašam mājās arī ir kāds dzīvnieciņš?
- Protams, citādi jau iznāktu kā kurpnieks bez kurpēm! Man ir vidēji liels (25-30 kilogramus smags) bokseris, divas kaķenes un viens runcis.
- Pagājušajā vasarā pie Igors Balodis iegādājāties ‪#‎pirtsmucu‬ un ‪#‎kublu‬jeb ūdens baļļu, ko novietojāt savas privātmājas pagalmā Imantā. 

- Man ir arī vasarnīca Jūrmalā. Bet tā kā pamata dzīvesvieta tomēr ir Pārdaugavā, nolēmu to pirti uzstādīt Imantā.
- Uzskatāt, ka tāda pirts muca lielpilsētā iederas?
- Kā gan citādi. Turklāt manējā jau paslēpta no garāmgājēju acīm, jo atrodas aiz sētas uz manas privātīpašumā esošas zemes. Domāju, ka tas ir ļoti labs risinājums tiem, kas nevēlas celt atsevišķu pirts ēku vai kuriem platība to nemaz neļauj izdarīt. Šādu ‪#‎pirts‬ mucu var ātri un ērti dabūt gatavu, turklāt nav nepieciešamas nekādas būvatļaujas, saskaņošanas. Un arī pamatus nevajag betonēt.
- Kā tad jums ienāca prātā doma iegādāties pirti?
- Man vienmēr ir paticis pērties. Tāpēc tad, kad meklēju māju (to nopirku nesen), spriedu, ka nenāktu par skādi, ja tajā būtu arī pirts. Kad izvēlējos māju, kas man uzreiz iepatikās, tādas opcijas kā pirts tur nebija. Jau tad, kad to iegādājos, biju nolēmis, ka pēc laika man būs arī pirts. Un tad nu sanāk, ka pirts muca ir tāds pirmais lielākais kapitālieguldījums pēc mājas nopirkšanas – pie pirts tiku pagājušā gada jūlijā. Manā skatījumā šis risinājums, ko Igors piedāvāja, bija ļoti labs.
Tagad varu gan pērties pats, gan ļaut pirts labumus izbaudīt saviem radiem, draugiem, paziņām.
- Tātad viena ziema jau ir aizvadīta. Un jums noteikti ir savs viedoklis par to, kā pirtiņai klājas aukstajos gada mēnešos.
- Pirts, ja tā var teikt, uzvedās labi. Galvenais ir pareizi to ventilēt un ekspluatēt, tad viss būs kārtībā.
- Kāda lieluma un formas pirti iegādājāties?
- Man nācās izdarīt izvēli starp pavisam apaļo un vagonveidīgo. Tā kā Igors teica, ka pircēji lielākoties ņem vagonveidīgās, jo tās visiem šķiet vizuāli pievilcīgākas, līdz ar to arī es devu priekšroku šādai formai.
Mūsējā ir piecus metrus gara ar krāsniņu no ārpuses. Tā sastāv no divām daļām: no pašas pirts, kur ir lāva, uz kuras pērties, un no priekštelpas.
Kad vēl nebiju tā īsti pieņēmis lēmumu, ko tieši pirkšu, mēs ar Igoru aizbraucām uz viņa ražotni, Igors gan modeļus izrādīja, gan ļāva palūkoties, kā tās pirtis top. Principā, pirms izdarīt izvēli, es domāju pēc racionālā principa - kā man būtu ērtāk pērties un mazgāties. Es paņēmu visas piedāvātās opcijas, izņemot stiklu sānā, jo man jau nav ne ezera, ne upes, kur varētu skatīties un priecāties par dabu.
- Bet parasti pēc pirts gribas kaut kur atveldzēties, ielaisties kādā ūdenī. Kā tomēr ir jūsu gadījumā?
- Par to es arī padomāju, tāpēc no Igora papildus nopirku arī kublu jeb ūdens baļļu. To var izmantot divējādi: aukstā laikā sakurināt un, sēžot siltā ūdenī, elpot svaigu gaisu un vērties apkārtnē. Bet es to pamatā vairāk izmantoju kā baseinu – pielaižu ūdeni, lai tajā pēc pirts varētu mesties atveldzēties. Un uzreiz tāda labāka sajūta.
- Cik cilvēkiem apmēram tā jūsu pirts un baļļa paredzēta?
- Es domāju, ka gan kublā, gan pirtī vajadzētu pietikt vietas sešiem, bet varbūt pat astoņiem atnākušajiem.
- Cik ilgi pirms tam dzīvojāt ar domu iegādāties pirts mucu?
- Kā jau minēju, man, jau pērkot māju, bija tā vēlme, ka gribētos, lai tajā būtu pirts. Jo tā pēršanās man jau no laika gala patikusi. Bet, tā kā mājā tomēr nebija pirts, tad nācās domāt, kā pie tās tikt. Pirts muca bija tāds vienkāršs variants, kas arī neprasīja nekādu būvatļauju. Turklāt visu varēja ātri dabūt gatavu, un principā relatīvi iznāca arī lētāk. Līdz ar to sapratu, ka šis variants ir tieši man. Kaut kā tā sanāca, ka iepazinos ar Igoru, viņš man piedāvāja pirts mucu un tad mēs visu to iegādes procesu noorganizējām.
- Kā jūs sapazināties ar Igors Balodis #?
- Stabu ielā 58 atrodas viņa kantorītis, braucu garām, skatos, ka tur tās pirtis stāv. Nu ko, kā neizmantot iespēju aprunāties! Tā satikos ar Igoru, viņš man visu pastāstīja, parādīja, sniedza ieteikumus. Vienojāmies par to, kāda tā mana Pirts Muca izskatīsies, noslēdzām līgumu, un man to uztaisīja. Tā teikt, no malas jau varēja redzēt un saprast, kāda tā pirts būs.
- Vai pēc tam, kad notika saruna ar Igoru un sapratāt, ka gribat pirkt pirts mucu, nepalasījāt internetā kaut kādas atsauksmes? Parasti, pirms izdarīt tādu diezgan nozīmīgu pirkumu, nav mazsvarīgi zināt, ko citi saka par pašu preci, tās ražotāju. Ekopirtis-Rttimber
- Vispirms es, protams, pakonsultējos. Man daži studentu korporācijas biedri ir gana zinoši pirts lietās – parunāju ar viņiem, mēģināju noskaidrot viņu domas. Un tās atsauksmes par Igoru bija diezgan pozitīvas.
- Vai izskatījāt arī kādus citus, ne tikai Igora Baloža piedāvājumus?
- Varbūt tikai minimāli, jo man ir tāds princips: ja strādāju ar vienu cilvēku, tad ar viņu arī slēdzu līgumu un iegādājos viņa piedāvāto preci. Vienīgi internetā apskatījos cenas un secināju, ka pirts mucu ražotājiem tās praktiski ir līdzīgas.
- Cik daudz jums izdevās atrast tādus līdzīgus pirts ražotājus?
- Domāju, kādi trīs četri bija.
- Cik ilgs laiks pagāja, kamēr jūs izdarījāt izvēli un pieņēmāt galīgo lēmumu?
- Man tas prasīja nedēļu. Tās naudas jau uzreiz nebija, tā kā neilgi pirms tā iegādājos pašu māju. Bet Igors piedāvāja pieņemamu norēķināšanās sistēmu - vispirms pirmā iemaksa, savukārt, kad pirts bija gatava, samaksāju atlikušo summu.
- Cik bieži izmantojat savu pirti?
- Vidēji reizi nedēļā, arī ziemā. Parasti to darām brīvdienās.
- Un kas jūs esat tie pirtī gājēji?
- Pamatā es, mani radinieki. Bieži to daru kompānijā ar švāgeri. Arī tad, kad pie manis atbrauc studentu korporācijas biedri, visi ejam pirtī.
- Vai nav tā, ka kopš pirts parādīšanās pie jums biežāk brauc ciemiņi?
- Nē, ne gluži tā. Ja arī kāds atbrauc, tad es to nesaistu ar pirti.
- Vai vispār pēc dabas esat tāds viesmīlīgs, kuram patīk uzņemt ciemiņus?
- No vienas puses jā, bet no otras esmu tomēr gana intraverts. Tādu tuvu draugu man nav daudz. Savukārt pavisam svešs cilvēks pie manis ne reizes nav bijis.
- Vai pirts iegādes procesā nācās saskarties ar kādām nebūšanām?
- Man drusku nepaveicās, ka tai pirtij vajadzēja būt gatavai pēc Jāņiem. Kā jau ir ar šādām plaša mēroga svinībām, pēc tām viss nedaudz piebremzējās, bet pārējais puslīdz tika izpildīts.
- Kā jums pirti atveda, uzstādīja?
- Atveda ar smago mašīnu, ar iekrāvēju paņēma un pārcēla pāri sētai. Igora puišiem pašiem sava metodika izstrādāta – zem pirts apakšā paliek caurules, un tad to pirti veļ. Kādi pieci seši džeki atvilka līdz tai vietai, kur biju plānojis to uzstādīt, un to novietoja.
Ļoti labi ir tas, ka tāda pirts ir samērā viegli pārvietojama. Ja man tā apniks Imantā un es to gribēšu novietot citur, piemēram, aizvest uz Jūrmalu, es to tādā pašā veidā varēšu paņemt, iecelt mašīnā un aizvest.
- Izstāstiet, kas jūsu pirtij palikts apakšā?
- Speciāli šo vietu izbruģēju, lai viss, tā teikt, pa smuko. Igora puiši teica, ka tāda apakša ir gana laba - nekas nepūs.
- Vai ir bijis kas tāds, kas lika šaubīties par izvēli?
- Domāju, ka ne. Galu galā šāda pirts iegāde bija tāds kā mans mērķis, sapnis, un uz to arī gāju.
- Un kā ir ar pirts sakopšanu? Vai šai ziņā nav kādas problēmas?
- Viens gan, ko gribu atzīmēt – ir gana būtiski pievērst uzmanību ventilācijai. Es kaut kā tik ļoti uz to nebiju ieciklējies, un rezultātā man bišķiņ tā pirts sāka pelēt. Bet pats jau esmu vainīgs – neventilēju to tik, cik būtu bijis vajadzīgs. Galu galā pirtiņa jau no koka – tas ir materiāls, par kuru jārūpējas, ar kuru saudzīgi jāapietas.
- Un vai ar to pelējumu esat ticis galā?
- Nedaudz to apstrādāju, piekrāsoju, cerams, ka būs labi. Bet laiks rādīs.
- Kā pirtī ir ar elektrību, ūdens pievadu? Jums, rīdziniekam, droši vien šai ziņā nekādu problēmu?
- Tieši tā, tāpēc man tāda pirts ir ērta un izdevīga. Visu var pieslēgt - gan ūdensvadu, gan elektrību. Tā teikt, viss ir ļoti vienkārši un praktiski.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība? Tomēr tā ir koka pirtiņa!
- It kā ne, jo pie krāsniņas ir speciāli piesisti ugunsdroši dēļi. Katrā ziņā, tai kuroties, ne uz kādu gruzdēšanu nevelk.
- Kāda ir sajūta tajā brīdī, kad peraties pirtī?
- Kaut kādā mērā tas atkarīgs no tā, ar kādu garastāvokli tu pirtī ieej. Un ar kādu uzstādījumu. Bet vispār, lai pērtos, ir jābūt iemaņām. Tad arī tās izjūtas ir labas.
- Vai esat kaut kur to pēršanās māku apguvis?
- Dzīves laikā jau sakrāta zināma pieredze. Ir jau, protams, būts dažādās pirtīs, ar dažādiem cilvēkiem, tostarp tādiem, kas šai ziņā ir diezgan profesionāli. Tā ka šādas tādas iemaņas ir.
- Kā tā jūsu pēršanās notiek? Vai izmantojat pirts slotiņas, kaut kādus skrubīšus?
- Ja runājam par pirts slotām, tad tādas mums tiešām ir. Pārsvarā taisām tās paši – no ozola, bērza zariem. Tikai dažreiz, ja aptrūkstas, piepērkam klāt.
Skrubīšus neizmantojam, vienīgi dāmas parasti ieziežas ar medu, lai viņas labāk svīstu. Pats medu nelietoju – esmu gana karstasinīgs, ar platām porām, līdz ar to man nav nepieciešams kā īpaši izprovocēt savu organismu uz svīšanu.
Savukārt ēteriskās eļļas gan esmu iecienījis – kad uzgāžu tās uz akmeņiem, tik tiešām ir ļoti forša smarža.
- Kādas ēterisko eļļu smaržas jums visvairāk patīk?
- Dažādas - tagad jau ir liela ēterisko eļļu izvēle. Gan skujkoku, gan zāļu uzlējumi, kuriem savā ziņā ir nomierinošs efekts.
- Kā jums pašam šķiet – tāda pēršanās pirtī organismam noderīga un uzlabo veselību?
- Tas ir kā jebkurā procesā. Tā kā ar alkoholu – ja tu drusciņ iedzer, tas tev veselībai nāk par labu, bet, ja par daudz, tad organismam var nodarīt skādi.
Par pēršanos runājot, ir jāzina sava organisma spējas. Ja tev slima sirds vai kādas citas veselības problēmas, ar savu veselību nevajag riskēt. Katram jau jāapjauš savas vēlmes - ko tu gribi, kas tev sagādā labas sajūtas. Vienam patīk lielāks karstums, otram mazāks. Kāds vienā piegājienā peras divas, trīs, cits savukārt sešas septiņas reizes. Kā teikt, cik cilvēku, tik viedokļu un pēršanās veidu.
- Vai jums nekad nav bijusi doma paņemt kādu profesionālu pirtnieku, kas jūs tā kā nopērtu vai parādītu, kā to pareizi dara? Bet varbūt jūs paši jūtaties pietiekami zinoši šai jomā?
- Negribas jau sevi pārvērtēt, bet uzskatu, ka ar visu tieku galā. Speciālos kursos gan neesmu gājis – prasmi apguvu dzīves laikā. Papildus vajadzētu mācīties tad, ja gribi vairāk attīstīties un jūti, ka tev tās informācijas tā kā par maz. Principā tās manas zināšanas, varēšana un spējas mani pilnībā apmierina. Man ar to visu nauda nav jāpelna, tāpēc nav vajadzības ko vairāk apgūt. Un arī laika īsti tam neatliek.
- Un cik apmierināts esat ar ūdens baļļu?
- Tā ir gana laba. Man pat labāk patīk, ja to izmantoju kā baseinu. Pielaižu ūdeni un karstās vasaras dienās, atbraucis no darba, paņemu un ielecu tajā iekšā. Un nav jādodas uz Jūrmalu nopeldēties.
- Cik bieži iznāk tajā mainīt ūdeni?
- Reizi kādās trijās četrās dienās. Bet tas nav nekas sarežģīts – man ir ierīkota speciāla noteka, lai ūdens negāztos pagalmā, bet gan aiztecētu pa kanalizāciju. Izlaižu ūdeni un pielaižu jaunu.
- Nav tā, ka diezgan ilgs laiks vajadzīgs, kamēr to ūdeni uzsilda?
- Tas viss tomēr ir relatīvi, jo kublā jau ir pietiekami liels ūdens apjoms. Principā gribētos, lai tā ātrāk uzsiltu. Ja to ūdeni grib tādu riktīgi siltu, bet ārā auksts, tad kādas sešas septiņas stundas aiziet.
- Un cik ātri pati pirtiņa uzsilst?
- Arī tas atkarīgs no laika apstākļiem. Ziemā tās ir kādas divas trīs stundas, savukārt vasarā pa stundu jau var dabūt gatavu.
- Kādas atsauksmes jūs esat dzirdējis par savu pirtiņu? Ko saka radi, draugi?
- Atsauksmes? Atzinīgas. Daži ir pat teikuši, ka nekad nav tik labi pērušies kā pie manis. Kaut gan vīri jau pusmūža vecumā. Tā ka visiem diezgan patīk. Un es arī, protams, esmu gana apmierināts.
- Vai kādam esat ieteicis pirts mucu? Varbūt kāds izrādījis par to interesi?
- Es vienmēr visiem iesaku, bet laikam no manas puses tādu pircēju vismaz pašlaik Igoram nebūs. Viens korporācijas biedrs nesen sev uztaisījis stacionāro pirti.
- Un ko jūs darītu savādāk, ja pirts jums būtu jāiegādājas tagad?
- Ir viena lieta, par ko Igoram jau teicu. Virs lāvām ieliku parastos stacionāros logus, jo domāju, kam man tos nevajadzēs vērt vaļā. Bet tagad ventilācijas dēļ es liktu tādus, kurus var virināt. It kā pirtī ir iebūvēta ventilācijas lūka, bet tā ir par švaku – pirti būtu iespējams labāk izžāvēt, ja varētu atvērt tos logus. Otrā pusē, kur atrodas apkures telpa, man ir veramais logs, un tādu pašu varētu ierīkot arī virs lāvām. Esmu ar Igoru runājis, un viņš man teica, ka neesot problēmu logus nomainīt. Droši vien kaut kad to arī izdarīšu, bet man tas nav primārais.
Ar visu pārējo esmu apmierināts.
- Un ko jūs novēlētu tiem, kuriem patīk pērties un kas plāno iegādāties sev pirti?
- Vispirms es novēlētu to, lai viņiem pirts tiešām būtu.
Ir cilvēki, kuriem pirtis patīk, bet ir arī tādi, kuriem šī lieta neiet pie sirds. Arī viens manas ģimenes loceklis neatzīst - pirts atrodas piecu metru attālumā no mājas, taču gada laikā viņš to ne reizi nav apmeklējis, jo viņu tā nesaista. Bet, ja cilvēkiem tā pēršanās un visas tās pirts lietas patīk, noteikti ir būtiski, lai pirts būtu viņu tuvumā, lai viņi varētu biežāk to izmantot un gūt tikai pozitīvas emocijas un gandarījumu. Novēlu, lai katram ir sava personīgā pirts.
- Un visbeidzot - kas ir tas, ko jūs savā pirtī gūstat?
- Tas jau ir pierādīts, ka no tām temperatūras svārstībām organismam ir tikai labums. Ieejot pirtī un izkarsējoties, mēs radam organismam tādus kā ekstrēmus apstākļus un no tā iestājas tāda kā labsajūta. Un pēc pirtī aizvadītām stundām viss organisms ir reāli atjaunojies.

Nākamajā rakstā varēsiet lasīt par Roberts Skavronskis no Mārupes. Lai gan Roberts pēc profesijas pats ir celtnieks, viņš izvēlējās iegādāties jau gatavu pirts mucu.
P.S. Par pirts mucu iegādi, piegādi un uzstādīšanu Zvanīt 26632333 Igoram

Atsauksme par pirts mucu

Pirts celšanas vietā izvēlas jau gatavu pirts mucu.
Gatis Varustiņš ir rīdzinieks, kas strādā firmā, kas ostā nodarbojas ar kuģu izkraušanu. Gandrīz katrās brīvdienās viņš mēro ceļu uz savas ģimenes lauku mājām, kas atrodas Jēkabpils novada Vīpes pagastā. Pirms kāda laika (2015.gada februārī ) Gatis firmā „ Ekopirtis-Rttimber” iegādājās jau gatavu ‪#‎ovālveidapirti‬ un klāt piepirka arī ‪#‎kublu‬, kurā pēc pirts ērti varētu atveldzēties. Turklāt tagad, vasaras laikā, kubls lieti noder kā vieta, kur pabūt ūdenī un relaksēties. Kublu jau iecienījis arī Gata nepilnus divus gadus vecais dēlēns. - Izstāstiet, kā jums radās ideja par ‪#‎pirtsmuca‬ un kubla iegādi? 

- Jau sen ģimenē bijām izprātojuši, ka mums vajadzētu savu pirtiņu. Pašiem to celt īsti vēl negribējās – vispirms vēlējāmies saprast, vai mēs vispār esam tādi, kuriem patīk iešana pirtī. Tālab prātā ienāca doma nopirkt jau gatavu tā saucamo pirti mucu. Turklāt arī materiālā ziņā šāds variants ir daudz izdevīgāks, jo iegādāties pa daļai visu pirtij vajadzīgo un pašiem pēc analoga to uztaisīt noteikti iznāktu krietni dārgāk. Un arī sarežģītāk – materiāls būtu jāpērk no viena pārdevēja, krāsns - no otra, jumts - no trešā, bet stikls jāpasūta pie ceturtā. Un tad vēl jāsameklē, kur iegādāties kublu. Visi šie pārdevēji jāuziet, jāizpēta viņu piedāvājums, jāsalīdzina cenas ar citiem. Tas prasītu nervu patēriņu un laiku.
Internetā uzmeklējām Igors Balodis, iepazināmies ar viņa piedāvājumu, tas mūs apmierināja, un pie viņa arī iegādājāmies gan pirti, gan kublu. Ietaupījām nervus un naudu.
- Kāda tad ir jūsu iegādātā pirts, un cik apmierināts esat ar pirkumu?

- Tā ir 6 metrus gara ovāla pirts, kurai iet jau otrā sezona. Var teikt, ka tikai šogad to esmu nolicis īstajā vietā, turklāt visu sataisīju tā, lai no ‪#‎pirts‬ uz kublu varētu ērti aiziet.
Pirts mucu izvēlējos tieši tāpēc, ka tā ir salīdzinoši neliela, kompakta, ērti uzliekama uz klučiem. Ovālā pirts, salīdzinot ar kantaino, likās interesantāka, pievilcīgāka, turklāt tāda mums vairāk iederējās ainaviski. Savukārt apaļo variantu negribējās, jo likās, ka tajā nebūs tik ērti sēdēt iekšā kā mūsu ovālajā.
- Cik bieži izmantojat pirti?- Vidēji reizi divās nedēļās, vienīgi ziemā drusku retāk, jo tad to nepieciešams vairāk sakurināt, turklāt aukstajos mēnešos vismaz mūsu ģimenē lielākoties tīk uzturēties mājā, spēlēt dažādas spēles, nekā dzīvoties pa pirti.
Pirtī ejam gan paši, gan aicinām draugus, paziņas. Parasti pēršanās notiek ar kubla izmantošanu.
Lai pirtī justos omulīgi, vienā reizē tā uzņem piecus sešus cilvēkus.
Ļoti laba ideja ir par priekštelpu – mēs to lietojam, lai varētu pārģērbties. Turklāt tā ir pietiekami ērta un liela, lai te brīvi izgrozītos, vienam pie otra nespiežoties. Nekādu galdiņu, pie kura pasēdēt, atpūsties un varbūt kaut ko iemalkot, priekštelpā neuzlikām, lai gan to varētu izdarīt, jo vieta atļauj. Mēs pirti vairāk izmantojam, lai tajā sakarsētos, bet patusējamies pēc tam mājā vai lapenē.
- Kā ir ar tās uzturēšanu, sakopšanu?
- Vienkārši – katrā ziņā mums tas nekādas problēmas nesagādā! Ja jau savām vajadzībām lieto, tad ko tur daudz ko kopt! Vienkārši cenšamies to izmantot saudzīgi, jo kādam jau pēc tam tā jāsatīra. Pirtī ir restota grīda – paceļam to augšā, un viegli var visu satīrīt, savākt.

- Kāds jums šķiet iegādātais kubls?

- Lieliska liela ūdens baļļa! Cik tad ilgi pirtī sēdēsi – sakarsējies un dodies uz kublu un, tajā sēžot, baudi ainavu! Turklāt kublā ūdens vienmēr silts – sakarsējam to līdz + 37 grādiem. Rīgas dzīvoklī mums ir duša, tāpēc laukos tāda kubls ir ideāls variants. Kaut gan pašā lauku mājā gan mums ir vanna, bet kubls brīvā dabā – pavisam cita lieta! Īpaši apmierināts ar to ir dēlēns - bērniem jau vienmēr patīk plunčāties ūdenī!
Pirms lietošanas ielaižam tajā ūdeni un tad kādas piecas stundas to kurinām, līdz ūdens ir mums vajadzīgā temperatūrā. Ūdeni sakarsēt nav nekādu problēmu – kubla ārpusē ir krāsniņa, vajadzīga tikai malka, ar ko kurināt. Paņēmām kublu ar ārējo krāsniņu (pieejami arī tādi, kur tā ir iekšpusē), jo gribējām, lai kublā vairāk vietas.
Mūsu variantā kublu uzturēt ir pavisam vienkārši, jo nopirkām tam plastmasas oderi. Paziņām kubls ir tikai no koka, bet tad tas ir jāpieskata, jo, kad tādā koka baļļā ir ūdens, tas samērā ātri var palikt zaļš.

- Cik ilgi dzīvojāt ar domu iegādāties tādu pirts mucu un kublu?
- Kaut kādus pāris mēnešus paštukojām, bet pārāk ilgi galvu nelauzījām. Sākumā meklējām tādu pirti, ko var uzlikt uz pamatiem, bet tās cena bija krietni augstāka. Jārēķinās taču ar to, ka tāda koka pirtiņa jau nav mūžīga (plānojam, ka tā varētu kalpot ne vairāk kā kādus desmit gadus), tad kāpēc tajā ieguldīt prāvu naudas summu! Mēs izvēlējāmies samērā normālu salīdzinoši lētāku variantu. Tas ļaus saprast, cik mums pirts vajadzīga un vai ir vērts celt pašiem atsevišķu pirts ēku.
- Kur meklējāt piedāvājumu, ražotājus? Vai daudzus variantus izskatījāt?
- Vienkārši paguglēju, papētīju visādus variantus. Izvēli nācās izdarīt starp kādiem četriem pieciem, kurus arī apzvanīju. Paliku pie Igora Baloža, jo izskatījās, ka šis ir ilgtspējīgāks pasākums. Igoram jau ir pieredze, viņš nav nekāds iesācējs, tirgū jau ilgāku laiku. Ja sāc guglēt, kaut ko meklēt, tad parasti uzduries arī kaut kādām sūdzībām, sliktām atsauksmēm, ka tas vai cits tirgotājs pazūd, kāds kaut ko nesataisa, tā teikt, visādām tādām nesmukām lietām. Par Igoru vismaz interneta vidē viss pieejamais bija tīrs – tas liecināja tikai to pozitīvo. Cenu ziņā kaut kas līdzīgs bija arī citiem, bet izvēlējos tieši Igora pirti, jo atsauksmes bija labas.
Lai gan pirts ražotāju Latvijas tirgū nav maz, praktiski nav tādu, kas piedāvātu pirti komplektā ar kublu. Un beigās, paņemot šo komplektu no Igora, materiālā ziņā pat iznāca ietaupīt. Turklāt Igors iepatikās mums arī kā cilvēks.
Kad bijām jau tā kā pieņēmuši lēmumu par labu Igoram, sazvanījāmies, sarunājām aizbraukt uz Stabu ielu 58, Rīga, apskatīties visu uz vietas. Vienojāmies par izmēriem, kurā vietā pirtī atradīsies krāsns, ka gala sienā būs lielais stikls.
Sākumā iemaksājām avansu( 1000,-euro), pie uzstādīšanas - visu pārējo atlikušo summu.
Un vēl viena nianse, kas runā par labu Igora pirtij, – citām firmām ir salīdzinoši ilgāks izgatavošanas laiks, mēs no Igora savu pirti dabūjām diezgan ātri, mēneša laikā.

- Kā pirtī ir ar ventilāciju, elektrību, ūdens pievadu?
- Ūdens pievada nav, mums vienkārši ir sūknis. Elektrību esam atvilkuši. Ventilācija ir iestrādāta jau pirtī. Viss, tā teikt, okei. Tagad pats gribu drusciņ gar pirti paņemties – šo to uzlabot. Piemēram, izdarīt tā, lai siltums tajā saglabātos ilgāk.

- Vai ir kādas nianses, kas varbūt jūs neapmierina?
- Mēs jau paši cilvēki vien esam, saprotam, ka tas ir koks un ka tas ir normāli, ka, piemēram, durvis sāk ķerties. Tāpat vienubrīd jumts drusku pašķobījās, ūdens tam sāka cauri tecēt. Bet tāpēc jau man ir rokas - uzlīdu augšā uz jumta, paskatījos un problēmu novērsu. Nav tā, ka tu nopērc pieminekli un tas stāvēs gadu desmitiem ilgi. Būtu naivi domāt, ka nopirki koka pirti un tagad tev piecus gadus vai vēl ilgāk viss būs super. Bet, ja arī ir kādas problēmas, visu var salabot.
Vienīgi traucē mūs tas, ka pil sveķi – tas ir neliels diskomforts. Atstāj pirti karstu, nākamreiz atnāc, tev uz lāvas ir sapilējuši sveķi. Karsējot pirti, tie paliek mīksti, var tajos iesēsties, sabojāt bikses vai sveķi var visur ieķerties. To vajadzētu novērst, bet tā viss pārējais būtu okei.
Ja man tagad no jauna nāktos izdarīt izvēli, varbūt priekšroku dotu apses koka apšuvumam, protams, tādai iespējai pastāvot. Lai, tā teikt, to sveķu nebūtu, bet pārējais mani pilnībā apmierina. Noteikti atkal pirktu pirti pie Igora.

- Bet vai jūs tomēr nevēlētos izmantot garantiju, kas šādos gadījumos pienākas?
- Es kaut kā neiedomājos, bet vispār man pašam patīk padarboties, šo to padarīt ar savām rokām.

- Vai kādam esat ieteicis Igora pirti?
- Ir man jautājuši, esmu viņiem izstāstījis, bildis, ka esmu apmierināts, bet, vai kāds no viņiem iegādājies, to gan nezinu.
- Vai bijuši arī kādi pārsteigumi, kas jūs ir iepriecinājuši?

- Mani gandarī, ka pirtiņa riktīgi strauji iesilst - pēdējā brīdī vari atbraukt un ātri iekurt. Vasarā, kamēr pirts iesilst, paiet pat mazāk nekā stunda, ziemā gan tas aizņem drusku ilgāku laiku. Vienīgi nepārtraukti jāuztur karstums.
- Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kas arī domā sev iegādāties kādu pirtiņu?
- Lai aizbrauc pie Igors Balodis un izskata viņa piedāvājumu, viņam tomēr ir krietna pieredze. Turklāt Igors ir atsaucīgs, var visu izrunāt.
Protams, es pieļauju, ka dažs labs varbūt sabīsies, ja durvis piebriest, karkass sašķiebjas, ja stikla durvis uz pirts telpu pēkšņi iesprūdušas. Bet tad vajag loģiski padomāt - varbūt drusku kādu eņģi pagrozīt. Pirts taču ir no koka, nevis monolīta ēka - tur viss elpo!
P.S. Šodien (7.jūnijā) 6m Pirts muca par ļoti draudzīgu cenu! Tel. 26632333