- Man ir arī vasarnīca Jūrmalā. Bet tā kā pamata dzīvesvieta tomēr ir Pārdaugavā, nolēmu to pirti uzstādīt Imantā.
- Uzskatāt, ka tāda pirts muca lielpilsētā iederas?
- Kā gan citādi. Turklāt manējā jau paslēpta no garāmgājēju acīm, jo atrodas aiz sētas uz manas privātīpašumā esošas zemes. Domāju, ka tas ir ļoti labs risinājums tiem, kas nevēlas celt atsevišķu pirts ēku vai kuriem platība to nemaz neļauj izdarīt. Šādu
#pirts mucu var ātri un ērti dabūt gatavu, turklāt nav nepieciešamas nekādas būvatļaujas, saskaņošanas. Un arī pamatus nevajag betonēt.
- Kā tad jums ienāca prātā doma iegādāties pirti?
- Man vienmēr ir paticis pērties. Tāpēc tad, kad meklēju māju (to nopirku nesen), spriedu, ka nenāktu par skādi, ja tajā būtu arī pirts. Kad izvēlējos māju, kas man uzreiz iepatikās, tādas opcijas kā pirts tur nebija. Jau tad, kad to iegādājos, biju nolēmis, ka pēc laika man būs arī pirts. Un tad nu sanāk, ka pirts muca ir tāds pirmais lielākais kapitālieguldījums pēc mājas nopirkšanas – pie pirts tiku pagājušā gada jūlijā. Manā skatījumā šis risinājums, ko Igors piedāvāja, bija ļoti labs.
Tagad varu gan pērties pats, gan ļaut pirts labumus izbaudīt saviem radiem, draugiem, paziņām.
- Tātad viena ziema jau ir aizvadīta. Un jums noteikti ir savs viedoklis par to, kā pirtiņai klājas aukstajos gada mēnešos.
- Pirts, ja tā var teikt, uzvedās labi. Galvenais ir pareizi to ventilēt un ekspluatēt, tad viss būs kārtībā.
- Kāda lieluma un formas pirti iegādājāties?
- Man nācās izdarīt izvēli starp pavisam apaļo un vagonveidīgo. Tā kā Igors teica, ka pircēji lielākoties ņem vagonveidīgās, jo tās visiem šķiet vizuāli pievilcīgākas, līdz ar to arī es devu priekšroku šādai formai.
Mūsējā ir piecus metrus gara ar krāsniņu no ārpuses. Tā sastāv no divām daļām: no pašas pirts, kur ir lāva, uz kuras pērties, un no priekštelpas.
Kad vēl nebiju tā īsti pieņēmis lēmumu, ko tieši pirkšu, mēs ar Igoru aizbraucām uz viņa ražotni, Igors gan modeļus izrādīja, gan ļāva palūkoties, kā tās pirtis top. Principā, pirms izdarīt izvēli, es domāju pēc racionālā principa - kā man būtu ērtāk pērties un mazgāties. Es paņēmu visas piedāvātās opcijas, izņemot stiklu sānā, jo man jau nav ne ezera, ne upes, kur varētu skatīties un priecāties par dabu.
- Bet parasti pēc pirts gribas kaut kur atveldzēties, ielaisties kādā ūdenī. Kā tomēr ir jūsu gadījumā?
- Par to es arī padomāju, tāpēc no Igora papildus nopirku arī kublu jeb ūdens baļļu. To var izmantot divējādi: aukstā laikā sakurināt un, sēžot siltā ūdenī, elpot svaigu gaisu un vērties apkārtnē. Bet es to pamatā vairāk izmantoju kā baseinu – pielaižu ūdeni, lai tajā pēc pirts varētu mesties atveldzēties. Un uzreiz tāda labāka sajūta.
- Cik cilvēkiem apmēram tā jūsu pirts un baļļa paredzēta?
- Es domāju, ka gan kublā, gan pirtī vajadzētu pietikt vietas sešiem, bet varbūt pat astoņiem atnākušajiem.
- Cik ilgi pirms tam dzīvojāt ar domu iegādāties pirts mucu?
- Kā jau minēju, man, jau pērkot māju, bija tā vēlme, ka gribētos, lai tajā būtu pirts. Jo tā pēršanās man jau no laika gala patikusi. Bet, tā kā mājā tomēr nebija pirts, tad nācās domāt, kā pie tās tikt. Pirts muca bija tāds vienkāršs variants, kas arī neprasīja nekādu būvatļauju. Turklāt visu varēja ātri dabūt gatavu, un principā relatīvi iznāca arī lētāk. Līdz ar to sapratu, ka šis variants ir tieši man. Kaut kā tā sanāca, ka iepazinos ar Igoru, viņš man piedāvāja pirts mucu un tad mēs visu to iegādes procesu noorganizējām.
- Kā jūs sapazināties ar Igors Balodis #?
- Stabu ielā 58 atrodas viņa kantorītis, braucu garām, skatos, ka tur tās pirtis stāv. Nu ko, kā neizmantot iespēju aprunāties! Tā satikos ar Igoru, viņš man visu pastāstīja, parādīja, sniedza ieteikumus. Vienojāmies par to, kāda tā mana
Pirts Muca izskatīsies, noslēdzām līgumu, un man to uztaisīja. Tā teikt, no malas jau varēja redzēt un saprast, kāda tā pirts būs.
- Vai pēc tam, kad notika saruna ar Igoru un sapratāt, ka gribat pirkt pirts mucu, nepalasījāt internetā kaut kādas atsauksmes? Parasti, pirms izdarīt tādu diezgan nozīmīgu pirkumu, nav mazsvarīgi zināt, ko citi saka par pašu preci, tās ražotāju.
Ekopirtis-Rttimber
- Vispirms es, protams, pakonsultējos. Man daži studentu korporācijas biedri ir gana zinoši pirts lietās – parunāju ar viņiem, mēģināju noskaidrot viņu domas. Un tās atsauksmes par Igoru bija diezgan pozitīvas.
- Vai izskatījāt arī kādus citus, ne tikai Igora Baloža piedāvājumus?
- Varbūt tikai minimāli, jo man ir tāds princips: ja strādāju ar vienu cilvēku, tad ar viņu arī slēdzu līgumu un iegādājos viņa piedāvāto preci. Vienīgi internetā apskatījos cenas un secināju, ka pirts mucu ražotājiem tās praktiski ir līdzīgas.
- Cik daudz jums izdevās atrast tādus līdzīgus pirts ražotājus?
- Domāju, kādi trīs četri bija.
- Cik ilgs laiks pagāja, kamēr jūs izdarījāt izvēli un pieņēmāt galīgo lēmumu?
- Man tas prasīja nedēļu. Tās naudas jau uzreiz nebija, tā kā neilgi pirms tā iegādājos pašu māju. Bet Igors piedāvāja pieņemamu norēķināšanās sistēmu - vispirms pirmā iemaksa, savukārt, kad pirts bija gatava, samaksāju atlikušo summu.
- Cik bieži izmantojat savu pirti?
- Vidēji reizi nedēļā, arī ziemā. Parasti to darām brīvdienās.
- Un kas jūs esat tie pirtī gājēji?
- Pamatā es, mani radinieki. Bieži to daru kompānijā ar švāgeri. Arī tad, kad pie manis atbrauc studentu korporācijas biedri, visi ejam pirtī.
- Vai nav tā, ka kopš pirts parādīšanās pie jums biežāk brauc ciemiņi?
- Nē, ne gluži tā. Ja arī kāds atbrauc, tad es to nesaistu ar pirti.
- Vai vispār pēc dabas esat tāds viesmīlīgs, kuram patīk uzņemt ciemiņus?
- No vienas puses jā, bet no otras esmu tomēr gana intraverts. Tādu tuvu draugu man nav daudz. Savukārt pavisam svešs cilvēks pie manis ne reizes nav bijis.
- Vai pirts iegādes procesā nācās saskarties ar kādām nebūšanām?
- Man drusku nepaveicās, ka tai pirtij vajadzēja būt gatavai pēc Jāņiem. Kā jau ir ar šādām plaša mēroga svinībām, pēc tām viss nedaudz piebremzējās, bet pārējais puslīdz tika izpildīts.
- Kā jums pirti atveda, uzstādīja?
- Atveda ar smago mašīnu, ar iekrāvēju paņēma un pārcēla pāri sētai. Igora puišiem pašiem sava metodika izstrādāta – zem pirts apakšā paliek caurules, un tad to pirti veļ. Kādi pieci seši džeki atvilka līdz tai vietai, kur biju plānojis to uzstādīt, un to novietoja.
Ļoti labi ir tas, ka tāda pirts ir samērā viegli pārvietojama. Ja man tā apniks Imantā un es to gribēšu novietot citur, piemēram, aizvest uz Jūrmalu, es to tādā pašā veidā varēšu paņemt, iecelt mašīnā un aizvest.
- Izstāstiet, kas jūsu pirtij palikts apakšā?
- Speciāli šo vietu izbruģēju, lai viss, tā teikt, pa smuko. Igora puiši teica, ka tāda apakša ir gana laba - nekas nepūs.
- Vai ir bijis kas tāds, kas lika šaubīties par izvēli?
- Domāju, ka ne. Galu galā šāda pirts iegāde bija tāds kā mans mērķis, sapnis, un uz to arī gāju.
- Un kā ir ar pirts sakopšanu? Vai šai ziņā nav kādas problēmas?
- Viens gan, ko gribu atzīmēt – ir gana būtiski pievērst uzmanību ventilācijai. Es kaut kā tik ļoti uz to nebiju ieciklējies, un rezultātā man bišķiņ tā pirts sāka pelēt. Bet pats jau esmu vainīgs – neventilēju to tik, cik būtu bijis vajadzīgs. Galu galā pirtiņa jau no koka – tas ir materiāls, par kuru jārūpējas, ar kuru saudzīgi jāapietas.
- Un vai ar to pelējumu esat ticis galā?
- Nedaudz to apstrādāju, piekrāsoju, cerams, ka būs labi. Bet laiks rādīs.
- Kā pirtī ir ar elektrību, ūdens pievadu? Jums, rīdziniekam, droši vien šai ziņā nekādu problēmu?
- Tieši tā, tāpēc man tāda pirts ir ērta un izdevīga. Visu var pieslēgt - gan ūdensvadu, gan elektrību. Tā teikt, viss ir ļoti vienkārši un praktiski.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība? Tomēr tā ir koka pirtiņa!
- It kā ne, jo pie krāsniņas ir speciāli piesisti ugunsdroši dēļi. Katrā ziņā, tai kuroties, ne uz kādu gruzdēšanu nevelk.
- Kāda ir sajūta tajā brīdī, kad peraties pirtī?
- Kaut kādā mērā tas atkarīgs no tā, ar kādu garastāvokli tu pirtī ieej. Un ar kādu uzstādījumu. Bet vispār, lai pērtos, ir jābūt iemaņām. Tad arī tās izjūtas ir labas.
- Vai esat kaut kur to pēršanās māku apguvis?
- Dzīves laikā jau sakrāta zināma pieredze. Ir jau, protams, būts dažādās pirtīs, ar dažādiem cilvēkiem, tostarp tādiem, kas šai ziņā ir diezgan profesionāli. Tā ka šādas tādas iemaņas ir.
- Kā tā jūsu pēršanās notiek? Vai izmantojat pirts slotiņas, kaut kādus skrubīšus?
- Ja runājam par pirts slotām, tad tādas mums tiešām ir. Pārsvarā taisām tās paši – no ozola, bērza zariem. Tikai dažreiz, ja aptrūkstas, piepērkam klāt.
Skrubīšus neizmantojam, vienīgi dāmas parasti ieziežas ar medu, lai viņas labāk svīstu. Pats medu nelietoju – esmu gana karstasinīgs, ar platām porām, līdz ar to man nav nepieciešams kā īpaši izprovocēt savu organismu uz svīšanu.
Savukārt ēteriskās eļļas gan esmu iecienījis – kad uzgāžu tās uz akmeņiem, tik tiešām ir ļoti forša smarža.
- Kādas ēterisko eļļu smaržas jums visvairāk patīk?
- Dažādas - tagad jau ir liela ēterisko eļļu izvēle. Gan skujkoku, gan zāļu uzlējumi, kuriem savā ziņā ir nomierinošs efekts.
- Kā jums pašam šķiet – tāda pēršanās pirtī organismam noderīga un uzlabo veselību?
- Tas ir kā jebkurā procesā. Tā kā ar alkoholu – ja tu drusciņ iedzer, tas tev veselībai nāk par labu, bet, ja par daudz, tad organismam var nodarīt skādi.
Par pēršanos runājot, ir jāzina sava organisma spējas. Ja tev slima sirds vai kādas citas veselības problēmas, ar savu veselību nevajag riskēt. Katram jau jāapjauš savas vēlmes - ko tu gribi, kas tev sagādā labas sajūtas. Vienam patīk lielāks karstums, otram mazāks. Kāds vienā piegājienā peras divas, trīs, cits savukārt sešas septiņas reizes. Kā teikt, cik cilvēku, tik viedokļu un pēršanās veidu.
- Vai jums nekad nav bijusi doma paņemt kādu profesionālu pirtnieku, kas jūs tā kā nopērtu vai parādītu, kā to pareizi dara? Bet varbūt jūs paši jūtaties pietiekami zinoši šai jomā?
- Negribas jau sevi pārvērtēt, bet uzskatu, ka ar visu tieku galā. Speciālos kursos gan neesmu gājis – prasmi apguvu dzīves laikā. Papildus vajadzētu mācīties tad, ja gribi vairāk attīstīties un jūti, ka tev tās informācijas tā kā par maz. Principā tās manas zināšanas, varēšana un spējas mani pilnībā apmierina. Man ar to visu nauda nav jāpelna, tāpēc nav vajadzības ko vairāk apgūt. Un arī laika īsti tam neatliek.
- Un cik apmierināts esat ar ūdens baļļu?
- Tā ir gana laba. Man pat labāk patīk, ja to izmantoju kā baseinu. Pielaižu ūdeni un karstās vasaras dienās, atbraucis no darba, paņemu un ielecu tajā iekšā. Un nav jādodas uz Jūrmalu nopeldēties.
- Cik bieži iznāk tajā mainīt ūdeni?
- Reizi kādās trijās četrās dienās. Bet tas nav nekas sarežģīts – man ir ierīkota speciāla noteka, lai ūdens negāztos pagalmā, bet gan aiztecētu pa kanalizāciju. Izlaižu ūdeni un pielaižu jaunu.
- Nav tā, ka diezgan ilgs laiks vajadzīgs, kamēr to ūdeni uzsilda?
- Tas viss tomēr ir relatīvi, jo kublā jau ir pietiekami liels ūdens apjoms. Principā gribētos, lai tā ātrāk uzsiltu. Ja to ūdeni grib tādu riktīgi siltu, bet ārā auksts, tad kādas sešas septiņas stundas aiziet.
- Un cik ātri pati pirtiņa uzsilst?
- Arī tas atkarīgs no laika apstākļiem. Ziemā tās ir kādas divas trīs stundas, savukārt vasarā pa stundu jau var dabūt gatavu.
- Kādas atsauksmes jūs esat dzirdējis par savu pirtiņu? Ko saka radi, draugi?
- Atsauksmes? Atzinīgas. Daži ir pat teikuši, ka nekad nav tik labi pērušies kā pie manis. Kaut gan vīri jau pusmūža vecumā. Tā ka visiem diezgan patīk. Un es arī, protams, esmu gana apmierināts.
- Vai kādam esat ieteicis pirts mucu? Varbūt kāds izrādījis par to interesi?
- Es vienmēr visiem iesaku, bet laikam no manas puses tādu pircēju vismaz pašlaik Igoram nebūs. Viens korporācijas biedrs nesen sev uztaisījis stacionāro pirti.
- Un ko jūs darītu savādāk, ja pirts jums būtu jāiegādājas tagad?
- Ir viena lieta, par ko Igoram jau teicu. Virs lāvām ieliku parastos stacionāros logus, jo domāju, kam man tos nevajadzēs vērt vaļā. Bet tagad ventilācijas dēļ es liktu tādus, kurus var virināt. It kā pirtī ir iebūvēta ventilācijas lūka, bet tā ir par švaku – pirti būtu iespējams labāk izžāvēt, ja varētu atvērt tos logus. Otrā pusē, kur atrodas apkures telpa, man ir veramais logs, un tādu pašu varētu ierīkot arī virs lāvām. Esmu ar Igoru runājis, un viņš man teica, ka neesot problēmu logus nomainīt. Droši vien kaut kad to arī izdarīšu, bet man tas nav primārais.
Ar visu pārējo esmu apmierināts.
- Un ko jūs novēlētu tiem, kuriem patīk pērties un kas plāno iegādāties sev pirti?
- Vispirms es novēlētu to, lai viņiem pirts tiešām būtu.
Ir cilvēki, kuriem pirtis patīk, bet ir arī tādi, kuriem šī lieta neiet pie sirds. Arī viens manas ģimenes loceklis neatzīst - pirts atrodas piecu metru attālumā no mājas, taču gada laikā viņš to ne reizi nav apmeklējis, jo viņu tā nesaista. Bet, ja cilvēkiem tā pēršanās un visas tās pirts lietas patīk, noteikti ir būtiski, lai pirts būtu viņu tuvumā, lai viņi varētu biežāk to izmantot un gūt tikai pozitīvas emocijas un gandarījumu. Novēlu, lai katram ir sava personīgā pirts.
- Un visbeidzot - kas ir tas, ko jūs savā pirtī gūstat?
- Tas jau ir pierādīts, ka no tām temperatūras svārstībām organismam ir tikai labums. Ieejot pirtī un izkarsējoties, mēs radam organismam tādus kā ekstrēmus apstākļus un no tā iestājas tāda kā labsajūta. Un pēc pirtī aizvadītām stundām viss organisms ir reāli atjaunojies.
