sevi dēvē par pensionāri. Lielāko gada daļu viņa pavada savā Rīgas dzīvoklī, savukārt vasarā kopā ar māsu mitinās dārzkopības sabiedrībā „Liepkalnes 1”, kas atrodas Olaines pagasta Jāņupē.
Pirms diviem gadiem pavasarī ne vien par savu naudu, bet arī ar krustmeitas un māsas finansiālu atbalstu Raja tika pie kokapstrādes uzņēmuma „RT-Timber” ražotās pirts mucas un ar savu pirkumu ir
gana apmierināta.
- Jums ir latviešiem neraksturīgs vārds – Raja.
- Tā tas dzīvē notika. Vecāki gribēja mani nosaukt Jāņa Jaunsudrabiņa romāna galvenās varones Aijas vārdā, bet pēckara gados nereti gadījās dažādi misēkļi – ierēdne padomju laika iestādē sadzirdēja kaut ko sev saprotamāku un tā arī ierakstīja dzimšanas apliecībā. Tad nu Aijas vietā tapu par Raju.
- Jaunsudrabiņš tiešām daudz rakstījis par pirtīm. Atcerēsimies kaut vai epizodi no „Baltās grāmatas”... Kas jūs uzvedināja uz domu par pirts iegādāšanos?
- Šāda ideja dzima manai krustmeitai, kas šobrīd gan dzīvojas pa ārzemēm. Bet, kad viņa atbrauks, varēs izbaudīt pirtiņu.
Tādā vietā kā pie mums „Liepkalnēs” pirtiņa tiešām vajadzīga. Un ne tikai vasarā. Ja ir vēlme un ir kompānija, var atbraukt arī uz Ziemassvētkiem vai Jauno gadu – pirtiņu izkurināt un jauki siltumā pavadīt laiku. Līdz šim gan to neesam darījuši, bet mums jau viss vēl priekšā. Pirtiņa tiešām gana jauka un rada labsajūtu, kā arī pozitīvas emocijas. Galvenais, lai būtu kompānija, jo vienam nav
pēršanās. Un arī divatā ir garlaicīgi.
No Igors Balodis iegādājāmies iegarenu mucveida pirti. Mūsējā ir ļoti smuka, trīs metru garumā. Mūsu ģimenei ar tādu pietiek – lielāku nevajag. Tajā taču nav jādejo – tam kalpo pagalms!
Mūsu pirtī vienlaikus var atrasties un uz lāvām sēdēt četri cilvēki, un parasti mums nemaz vairāk to pirtī gājēju nav. Pati pirts telpa ir divus metrus gara un tas ir pilnībā pietiekami, jo vismaz mūsu ģimenē neviens nav garāks, līdz ar to uz lāvām var mierīgi apgulties. Pirtiņai ir arī metru gara priekštelpa, kurā iebūvēts liels panorāmas stikls. Pēc pēršanās šeit var pasēdēt, padzert tēju vai ko stiprāku. Tāpat laukā var uzcept šašliku, ar kuru pēc pirts, sēžot lapenē (arī tāda mums ir), pamieloties. Piemēram, šajos Jāņos pie mums bija atbraukuši ciemiņi – iekurinājām pirti, pasēdējām tajā, pēc pirts svaigā gaisā padzērām alu. Viss pa smuko.
- Vai zināt, kur krustmeita sameklēja šādu pirtiņu?
apskatījām piedāvājumus, izdarījām izvēli un pasūtījām. Mums šis process bija diezgan ātrs – viss notika nedēļas laikā. Atlika tikai gaidīt, kad pirtiņa tiks sameistarota, bet arī tas nevilkās ilgi.
Vispār mūs pārsteidza Igora jaukā attieksme. Viņš tiešām ir dikten atsaucīgs. Kad pie viņa aizbraucām, Igors visu izrādīja, iepazīstināja ar dažādiem pieejamiem pirts variantiem. Viņš bija ļoti lojāls, nāca mums pretī, pat mazliet nolaida cenu. Viss sanāca forši, mēs tiešām esam ļoti apmierināti. Visiem, kuriem vajadzīga pirtiņa, varu ieteikt, lai brauc pie Igora un to pasūta.Igoram bija kādi pieci seši varianti, kurus viņš mums rādīja. Mēs izvēlējāmies to, kas mums patika. Galu galā mums jau vairs nav astoņpadsmit, paņēmām savam vecumam piemērotāko. Protams, ja ir kuplāka ģimene vai lielāka kompānija, droši vien vajag garāku pirti, bet mums tiešām pilnīgi pietiek ar nopirkto. Es
uzskatu, ka tāda pirts muca ir ļoti labs variants - nekas nav jāceļ. Tu tikai izvēlies, pasūti, pie tevis atbrauc, visu uzstāda. Katrā ziņā jebkādas pretenzijas vismaz pašlaik izpaliek. Kā būs vēlāk, kas to lai zina, bet uzskatu, ka visam jābūt kārtībā.
- Esat tekstilniece. Varbūt kaut ko interesantu esat sameistarojusi savai pirtiņai?
- Ne gluži kā tekstilniece, bet kā pirts saimniece. Pirts iekšpusē jau neko nevar, bet priekšnamiņā gan – uztaisījām tur smukus pakaramos. Krustmeita no Indijas atveda dažādas ēteriskās eļļas, kas dikten labi smaržo, - mēs tās izmantojam. Priekšnamā ir elektrība, uzlikām tur tējkannu, lai, tā sakot, nebūtu tālu jāiet no pirts, ja pēc tās gribas kaut ko siltu iedzert. Pašai pirtiņai ir jumtiņš, dūmvads, iekšā ģērbtuve, rezervuārs 25 litriem ūdens. Ventilācija gan grīdā, gan sienā. Tāpat stikla durtiņas uz pērtuvi. Tādā ziņā jau viss ir forši un tā kārtīgi apdomāts.
- Kāds ir jūsu pēršanās rituāls?
- Mēs paši mežā salasām bērzu žagariņus, sasienam slotiņas. Pieliekam klāt arī ozollapas, kadiķi, pat nātres. Tā teikt, šai ziņā esam gana lieli meistari, turklāt mežā jau pašu velnu var salasīt! Ko tur dabūnam, to visu saliekam slotiņās un ar tām forši noperamies. Arī tēju pēc pirts taisām ar to, kas mums aug dārzā, – no piparmētrām, vērmelēm, timiāna. Tāpat var pielikt klāt seleriju vai upeņu, jāņogu, aveņu lapas. Tiešām kolosāla tēja sanāk! Tādā ziņā tas, ka blakus pirtiņai atrodas dārzs, ir ļoti labi. Pirti izmantojam kādas divas reizes mēnesī. Vasarā jau ir silts, tā kārtīgi pērties nav lielas nepieciešamības, toties pirtiņā ir uzsildīts ūdens – jebkurā brīdī vari aiziet noskaloties.
- Vai jums blakus ir kādi ūdeņi, kur karstās vasaras dienās vai pēc pirts izpeldēties?
- Ir neliels dīķītis, bet līdz tam kāds kilometrs jāiet. Bet mums pilnībā pietiek ar pirtiņu un tajā pieejamo ūdeni. Ja ir vēlme tā kārtīgāk nomazgāties, var aizbraukt līdz Rīgai – nav jau tālu!
- Vai jums palikusi atmiņā pirts atvešana un uzstādīšana?
- Par to parūpējās Igors. Ja nemaldos, pirtiņai apakšā tika palikti fibo bloki. Igoram ir sava komanda, kas to visu uztaisa. Paši ierodas, uzstāda. Puiši atbrauca ar smago mašīnu, uz kuras bija pirts, iebrauca iekšā dārzkopības sabiedrībā, ar tādu kā krānu pirti izcēla, nolika, kā vajag. Viņiem jau ir speciāls aprīkojums, tā teikt, uz dullo jau netraucas. Man kā sievietei grūti izskaidrot, kā tas viss notiek.
Pirtiņā jau bija rozete, bet es paņēmu elektriķi, lai elektrību pie tās pievestu.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība?
- Domāju, ka no Igora puses par to ir pietiekami padomāts. Sāksim jau ar to, ka uz pērtuvi ir stikla durvis, visu var redzēt, kas iekšā notiek. Un ventilācija gan grīdā, gan sienā. Otrkārt, pie krāsns akmentiņi uzlikti tā, ka nav reāli apdedzināties. Protams, kā saka, nekad jau dzīvē nekas nav izslēgts – arī, pa ielu ejot, var pakrist.
Jebkurā gadījumā šeit viss ir forši uztaisīts.
- Un kā ir ar pirts kopšanu?
- Pirmajā dienā neko nedarām, bet nākamajā gan paceļam augšā režģus, visu, kas palicis, piemēram, lapas, izslaukām. Noskalojam ar ūdeni, kurš pēc tam pa speciālu caurumiņu notek lejā. Arī tādā
ziņā forši. No sanitārās puses tur tiešām viss pārdomāts, neko sliktu pateikt nevaru.
- Vai jums ir bijuši kādi pārsteigumi, kas jūs visvairāk iepriecināja?
- Piemēram, tas, ka Igora puiši paši pēc savas iniciatīvas atbrauca paskatīties, kā mūsu pirtiņa jūtas un vai kaut kas garantijas laikā nav jāpielabo. Tāpat viņi gribēja redzēt savu darbu – kā viņi visu izdarījuši, kā nostrādājuši. Kā pirtiņa divas ziemas pārdzīvojusi. Man pat neienāca prātā viņiem zvanīt un teikt, lai atbrauc apskatīties, vai viss kārtībā. Ja viss labi, tad jau nevienu nemeklē
rokās - vienmēr jau zvana, kad kaut kas noticis. Tādā ziņā puiši skatās, lai viņu produkcijai būtu noiets, lai viss būtu kārtībā, lai, nedod dies, kaut kas nav tā, kā vajag.
- Vai kādam esat ieteikusi šo pirti?
- Ievēroju, ka vieni kaimiņi jau „Liepkalnēs” ir uzlikuši līdzīgu pirti, vienīgi es nezinu, vai viņi iegādājās no Igora vai kāda cita. Savējiem pateicu, visu izstāstīju, viņi apskatījās, visiem patika.
Droši vien būtu ar mieru pirkt, bet divi momenti tomēr ir būtiski. Vispirms jau vajadzīgas finanses, otrkārt, vieta, kur tādu pirtiņu uzlikt.
- Un ko jūs varētu ieteikt tiem, kuriem patīk pērties un kas varbūt arī domā par savas pirts iegādi?
- Lai nebaidās, lai mierīgi pasūta. Un būs viss okei. Jo kārtība ir, puiši taisa labi, grafikā iekļaujas. Un mūsu gadījumā pat ātrāk dabūja to gatavu. Atbrauc, uzstāda, paši zvana, interesējas, tā ka, es domāju, nekādām problēmām nevajadzētu būt. Puiši tiešām malači, lai tik strādā! Varbūt Igors ar saviem palīgiem vēl ko interesantu izdomās. Un to arī viņam novēlu.
P.S. Citus rakstus par pirts mucām un to īpašniekiem lasiet https://www.facebook.com/pirtsmucas/?fref=ts un http://pirts.net/
