Pirts muca ar terasi tagad arī Daugavpilī.
P.S. Par Pirts mucu iegādi, piegādi un uzstādīšanu zvanīt Igoram Balodim tel. 26632333
Rāda ziņas ar etiķeti pirtsmuca. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pirtsmuca. Rādīt visas ziņas
pirts muca atsauksmes_Kamaniņbraucēju brāļu Šicu dāvana trenerim
Kamaniņbraucēju brāļu Šicu dāvana trenerim
Jau labus gadus Latvijas vadošā kamaniņu sporta divnieka ekipāža Andris un Juris Šici ir nešķirami no sava trenera Jāņa Liepas. Šajā laikā kopīgi piedzīvots daudz priecīgu mirkļu un arī vilšanās. Vankūveras Ziemas olimpiskajās spēlēs brāļi izcīnīja sudraba medaļas, bet Sočos – bronzas.
Kaut arī pēc Vankūveras treneris mēģināja paiet malā, uzsverot, ka noņemšanās ar kamanām veselībai vien nāk par skādi, taču brāļi nav ļāvuši sadarbībai pārtrūkt.
Nule kā Andris un Juris Šici realizējuši trenera sen loloto sapni – uzdāvinājuši viņam pirtiņu.
To, ka treneris Jānis Liepa pie savas privātmājas Valmierā vēlas pirtiņu, brāļi Šici saprata jau pēc Vankūveras Ziemas olimpiskajām spēlēm 2010. gadā. Treneris toreiz esot teicis: vajagot apmazgāt sudraba medaļas, bet īsti neesot kur, un tādā situācijā gan lieti būtu noderējusi pirtiņa. Vienu brīdi tika domāts par pirts ierīkošanu viņa privātmājas pagrabā, bet tur griesti par zemu, turklāt bija vēl dažas nianses, kas īsti neļāva šādu celtniecību te izvērst. Prātots tika arī, ka varētu uzsliet guļbūves pirtiņu, bet tāda savukārt īsti nesaderētos ar māju.
Pirts muca pirtnieku festivāls Igors Balodis stabu 58
Pirts Muca izīrēšana pasākumiem. Pirtnieki, Spa centri , ja Jums ir padomā pasākums, kurā vēlaties prezentēt sevi, savas pirtnieka prasmes, un pietrūkst pirts kurā to darīt, risinājums ir vienkāršs ZVANIET Igors Balodis26632333 http://www.pirts.net/
Paldies Pirtnieku festivāls rīkotājiem un, it īpaši, Miesai un Garam.
atsauksmes par pirtīm Igors Balodis
Pirts muca iederas ainavā kā pērle gredzenā
Rīdziniekam Uldim Pakalnam, kurš strādā SIA „Technical Solutions”, kas nodarbojas ar darba galdu un to rezerves daļu pārdošanu un servisu, ir lauku māja Kuldīgas novadā. Pirms vairāk nekā gada viņš iegādājās un tur uzstādīja deviņus metrus garu ovālveida pirts mucu, par kuru joprojām teic tikai tos labākos vārdus.
No darba brīvajos brīžos Uldis ne tikai dodas uz savu lauku īpašumu,
bet atlicina laiku arī sirdij tik tuviem un mīļiem hobijiem – lidošanai
ar paraplānu un daivingam.
- Tātad jūs saista ne tikai pēršanās pirtī, bet savā ziņā arī
ekstrēmas lietas.
- Vispirms jau paraplāns, ar kuru aizrāvos pēc draugu ieteikuma.
Pirms pāris gadiem man bija tāda iespēja palidot virs Kolumbijas –
ar paraplānu veicu diezgan lielus attālumus. Mani saista
piedzīvojumi, jaunas, vēl neredzētas zemes, tāpat jauni draugi,
jauni iespaidi. Mūsu domubiedru kompānija braucienos parasti
pieaicina paraplanierisma skolas un kluba „Adrenalins.lv”
instruktorus, lai viņi mazliet paseko mums līdzi.
Un otra mana aizraušanās ir daivings. It īpaši man patīk ienirt
Sarkanajā jūrā gar Sudānas krastu. Tā ir cita pasaule, citi iespaidi.
Tiem, kas ar daivingu nenodarbojas, droši vien ir grūti saprast, cik
skaista ir zemūdens pasaule! Ne velti daudzi slaveni režisori grib
ienirt kaut kādos dziļumos, lai apskatītos, kas tur ir. Tā tomēr ir
mūsu civilizācijas vēsture. Ja kādu manas aizraušanās
ieinteresējušas, feisbukā var sameklēt mani un aplūkot bildes,
kuras esmu tur salicis.
- Tagad parunāsim par jūsu nopirkto pirtiņu. Kā jums ienāca prātā, ka vēlaties iegādāties tieši pirts mucu?
- Tas likās kaut kā dabiski. Ja gribas pirti, tad, vienvārdsakot, tas ir ātrs un kvalitatīvs risinājums. Vispār man visu mūžu mani saistījusi pēršanās pirtī, tikai īsti nebija tādas iespējas un arī laika iznāca pamaz. Savukārt tagad, kad man ir savs lauku īpašums, pirts ļoti dabiski iekļāvās aktivitāšu sarakstā.
Godīgi sakot, doma par savas pirtiņas iegādi radās jau pirms
kādiem trim gadiem, bet dažādu iemeslu dēļ tas bremzējās, turklāt nezināju, kur pie tādas mantības vispār var tikt. Un tad vienā aukstā februāra dienā es atskārtu, ka, tā sakot, rati jātaisa ziemā. Iegāju googlē, ierakstīju meklētājā vārdu pirts, man izmeta Igora Baloža pirtis. Sazvanījos ar Igoru. Kaut arī viņam darba laiks jau bija beidzies, vienojāmies, ka varu atbraukt pie viņa uz Stabu ielu 58, aplūkot tur uzstādītu pirti un interesējošo noskaidrot. Igors man visu izstāstīja, un es pirti arī pasūtīju. Cena bija pieņemama, turklāt, piesakot tās iegādi ziemā, iznāca lētāk. Vispār Igors bija vienīgais, kuru es internetā atradu. Citi varianti, ja tādi arī pastāvēja, acīs man neiekrita. Turklāt iepriekš biju apmeklējis izstādi Ķīpsalā, un arī tur neko labāku neredzēju.
- Vai pirms iegādes nepalasījāt internetā kādas atsauksmes, lai būtu garantija, ka nepērkat kaķi maisā?
- Kaut kā es redzēju, ka rinda ir liela, cilvēki pasūta. Turklāt
feisbukā ne viens vien bija ielicis savas pirts bildes un visi
izskatījās gana laimīgi. Un tāds šobrīd esmu arī es.
- Tātad var saprast, ka no visiem pieejamiem variantiem
izvēlējāties sev to piemērotāko?
- Vispirms jau manējā pirts ir vislielākā, kādu var dabūt gatavu, jo jārēķinās ar to, ka transportēšanai ir savi izmēra ierobežojumi.
Vienā pirts galā ir liels panorāmas stikls – tādu izvēlējos, lai būtu vairāk gaismas, turklāt vienlaikus arī telpa šķiet lielāka. Un caur to ir tik skaisti vērties saulrietā! Ieeja pirtiņā ir no vidus. Kad attaisa durvis, vienā pusē pati pirts, savukārt otrā – priekštelpa ar krēsliem un galdu. Manā gadījumā pirtiņa kurināma no ārpuses. Saprotu, ka arī šai ziņā esmu izdarījis pareizu izvēli – ja man simts reizes būtu jāizvēlas pirts, atkal būtu ņēmis ar krāsniņu no ārpuses. Ja tā atrodas pirts telpā, tad no malkas var nobirt kādi gruži, tāpat izkaisīties pelni, bet cilvēki taču pa iekšu staigā basām kājām!
- Un kā pirts saskan ar jūsu lauku īpašuma apkārtni?
- Tā ir no tīra koka, un koks jau laukos izskatās gana pievilcīgi. Es teiktu, ka tāda pirtiņa iederas kā pērle gredzenā.
Lai gan blakus mājai atrodas neliels dīķītis, papildus no Igoraiegādājāmies arī kublu – lielu ūdens baļļu, kas arī ir gana laba lieta. Mūsējai iekšā ir plastmasas korpuss. Cik zinu, iepriekš kublus gatavoja tikai no koka, bet tas mēdz sažūt, līdz ar to kubls vairs
nebūs hermētisks un ūdens sprauksies pa šķirbām ārā. Nopērkami kubli arī ar metāla korpusu, bet tādā, manuprāt, ikviens jutīsies, kā sēžot piena kannā. Katrā ziņā es tā negribētu. Mūsu kubls ar plastmasas iekšu ir hermētisks, bez plaisām, tāpat tajā ir glīti koka
sēdeklīši. Kubls ir gana viegli kopjams – elementāri izslaukāms, iztīrams. Pa virsu tam ir vāks, lai nekādas lapas nebirst iekšā. Būtiski ir tas, ka komplektā ar kublu nāk arī krāsniņa - ja gadījumā ūdens šķiet par aukstu, tad var iekurināt un ūdens ļoti ātri uzsilst.
- Vai vasarā, īpaši karstās dienās, izmantojat kublu, arī laiatveldzētos?
- Protams! Mēs pat Līgo naktī tajā sēdējām. Un arī pirtī gājām Līgo vakarā. Tā teikt, neturam sveci zem pūra.
- Kad pagājušā gada februārī izlēmāt pirti iegādāties un to pasūtījāt, cik ātri tā bija gatava?
- Nemaz tik ātri tas nenotika! Galvenais uzdevums bija līdz Jāņiem nolikt to vietā. Kamēr pasūtīju, nokārtoju visas formalitātes. Kamēr to sāka ražot, sanāca, ka tā bija gatava maijā. Pirtiņas izgatavošanai tomēr nepieciešams laiks, turklāt bija arī rinda.
- Kā notika pati pirts atvešana?
- Igora puiši atbrauca ar mašīnu, ar pacēlāju. Pirti izcēla, nolika. Viss ļoti jauki.
- Un uz kā pirtiņu uzlikāt?
- Arī šai ziņā tādai pirts mucai ir pluss – tai nevajag nekādus gruntīgus pamatus. Mums uz vietas bija ķieģeļi – no tiem arī sameistarojām tādus kā pamatus. Tā sakot, ātri un jauki.
- Vai pirtiņa ir attaisnojusi jūsu cerības?
- Pilnīgi noteikti. Tā ir kombinēta - pati pirts no skuju koka, savukārt lāvas un sēdvietas no bērza. Kopā tas dod ļoti labu efektu. Vārdu sakot, smaržo labi, klāt nekas nelīp un, kad pirtiņa uzsilst, sveķi nepil. Viss jauki.
- Cik ātri tad pirts iesilst?
- Ziemas salā, godīgi sakot, neesmu mēģinājis. Bet tagad, kad ir vasara, faktiski pietiek ar stundiņu, un tā jau izmantojama.
- Un kā pati pirts kopjama?
- Viss okei. Kas tur daudz ko kopt, ja tā no ārpuses kurināma! Laukā savāc pelnus, un iekšā nekas nesmērējas. Vienīgais jāpaseko pašas pirts savilkšanai. Nezinu kā citas, bet manējā tika izgatavota no diezgan mitra koka, līdz ar to ar laiku tā sažūst un paliek mazāka, tāpēc apkārt esošie žņaugi jāpievelk. Galvenais to nepalaist garām.
- Ja izvēle būtu jāizdara tagad, iespējams, jūs pieņemtu kādu citu lēmumu, vai tomēr esat trāpījis desmitniekā?
- Viss mani pilnībā apmierina, vienīgi pie pirts klāt gribētos arī terasīti ar jumtiņu, kur pēc pirts varētu pasēdēt. Esmu par to jau runājis ar Igoru. Viņš teica, ka es neesmu vienīgais, kas izsaka šādu vēlmi, līdz ar to viņi jau sākuši domāt arī par šāda veida risinājumu.
Un tas, ka pirtiņa taisīta no drusku zaļa koka, nevis no kaltēta, šādas tādas nianses, kā jau minēju, dod. Piemēram, te durvis taisās, te netaisās – tās jālīmeņo. Bet tie ir tādi sīkumi.
- Bet jums taču ir garantija! Ja nu kas, sauciet meistarus.
- Bez šaubām. Man jau Igors zvanīja, prasīja, kā pirtiņa jūtas. Es jau esmu pieteicis meistarus, lai brauc un pievelk stīpojumu, apskatās durvis.
- Kā pirtī ir ar elektrību, ūdens pievadu?
- Pirtī bija sagatavoti slēdži, apgaismojumi, vajadzēja tikai pašiem pievilkt elektrību, un visu atrisinājām. Savukārt, par ūdeni runājot, arī nav nekādu problēmu. Mums ir boilers, kurā pašiem jālej ūdens. Un, kurinot pirti, ūdens boilerā uzkarst. Savukārt kublam mēs piepirkām klāt dušu, kuru pieslēdzām pie ūdens.
- Un kā ir ar ventilāciju? Daudzi teic, ka šai ziņā jāuzmanās, lai neparādās pelējums.
- Kad pirkām pirtiņu, jau zinājām, ka sākumā to pāris mēnešus neizmantosim un nekurināsim. To pateicu Igoram, līdz ar to pirts iekšpuse tika apstrādāta ar kaut kādu speciālu šķidrumu. Un līdz šim brīdim es nekādu pelējumu neesmu redzējis.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība?
- Satrauc, tāpēc katram gadījumam es pirtiņu apdrošināju.
- Vai saistībā ar pirts iegādi bija kādi pārsteigumi, kas jūs pozitīvā ziņā iepriecināja?
- Pirtiņa pati rada prieka sajūtu. Jau pasūtot un uz to paskatoties, uzplaiksnī kādas pozitīvas emocijas. Un tās visnotaļ saglabājas.
- Vai plānojat, ka pirts muca varētu būt labs risinājums ilgākam laika periodam? Neesat domājis kādu stacionāro pirti būvēt?
- Ja tā ņem, tad pirts muca nodrošina visas vēlmes un vajadzības. Tā sakot, ja gribi ieiet pirtī, viss tur ir. Bieži vien no guļbūves ēkas pirts aizņem tikai kādu trešo daļu - pārējais ir banketa zāle, istaba, kur gulēt, varbūt virtuvīte. Bet tad jau tas ir pavisam cits stāsts. Tā jau ir kā māja. Manā gadījumā viss ir kompakti.
- Cik bieži savu pirti izmantojat?
- Principā katrreiz, kad atbraucam uz savu lauku īpašumu un pirti iekurinām. Vidēji iznāk reizi trīs nedēļās, bet vasarā, protams, biežāk.
- Cik ilgi parasti uzturaties pirtī?
- Kādu stundiņu.
- Kāda vispār ir tā jūsu pirtī iešanas tradīcija?
- Skrubīši un citas lietas jau nāks ar laiku. Pagaidām mums ir slotiņas, pasēdēšana, sarunas.
- Un kā jums pašam šķiet - ko labu tāda pirts dod?
- Patīkamas sajūtas. Droši vien mediķi vairāk varētu paskaidrot, cik pateicīga pirts ir elpošanai, ādai. Kad noperas, ir tāds kā svaigums, savukārt nākamajā rītā mundrums garantēts.
- Vai jūs mēdz apciemot arī radi, draugi, paziņas un novērtēt pirtiņu jebšu jūs lielākoties tikai paši pa to dzīvojaties?
- Galvenokārt izmantojam to pašu vajadzībām, bet, ja kāds paziņa atbrauc, neko sliktu neesmu dzirdējis. Visiem interesanti uzzināt, kā tur ir. Visi grib redzēt. Smaržo labi, visi apmierināti. Nevienu neesmu dzirdējis sakām, ka viņam nepatīk un ka iekšā neies.
- Vai kādam jau esat ieteicis šo pirti?
- Ja kāds interesēsies, noteikti ieteikšu. Katrā ziņā teikšu, ka tāda pirtiņa dzīvi padarīs iespaidiem bagātāku.
- Un kāds nobeigumā ir jūsu novēlējums tiem, kuriem varbūt vēl nav savas pirtiņas, bet kuriem patīk pērties?
- Obligāti par to domāt un plānot. Un, ja ir šaubas, vajag aizbraukt pie kāda, kuram tāda pirts muca jau ir. Domāju, ka ikviens tādā gadījumā būs ne vioen nopircis pirti, bet arī ticis pie labām emocijām, pie smaidiem un veselības.
- Novēlēsim, lai arī jūsu pirtiņa ilgi kalpotu un aizvienam jums sagādātu pozitīvas emocijas!
Citus rakstus par Pirts mucām un to īpašniekiem lasiet šeit
pirts atsauksmes Igors Balodis
Mazai ģimenei – maza pirts muca Raja Ēriksone pēc profesijas ir tekstilniece, bet nu jau kādu laiku
sevi dēvē par pensionāri. Lielāko gada daļu viņa pavada savā Rīgas dzīvoklī, savukārt vasarā kopā ar māsu mitinās dārzkopības sabiedrībā „Liepkalnes 1”, kas atrodas Olaines pagasta Jāņupē.
Pirms diviem gadiem pavasarī ne vien par savu naudu, bet arī ar krustmeitas un māsas finansiālu atbalstu Raja tika pie kokapstrādes uzņēmuma „RT-Timber” ražotās pirts mucas un ar savu pirkumu ir
gana apmierināta.
- Jums ir latviešiem neraksturīgs vārds – Raja.
- Tā tas dzīvē notika. Vecāki gribēja mani nosaukt Jāņa Jaunsudrabiņa romāna galvenās varones Aijas vārdā, bet pēckara gados nereti gadījās dažādi misēkļi – ierēdne padomju laika iestādē sadzirdēja kaut ko sev saprotamāku un tā arī ierakstīja dzimšanas apliecībā. Tad nu Aijas vietā tapu par Raju.
- Jaunsudrabiņš tiešām daudz rakstījis par pirtīm. Atcerēsimies kaut vai epizodi no „Baltās grāmatas”... Kas jūs uzvedināja uz domu par pirts iegādāšanos?
- Šāda ideja dzima manai krustmeitai, kas šobrīd gan dzīvojas pa ārzemēm. Bet, kad viņa atbrauks, varēs izbaudīt pirtiņu.
„Liepkalnēs” vasarās mitinos divatā ar māsu. Abas esam pensionāres. Lai mums nebūtu jābrauc uz Rīgu mazgāties, tagad ir iespēja to izdarīt pirts muca. Un vienlaikus arī nopērties. Tā teikt, divi vienā.
Tādā vietā kā pie mums „Liepkalnēs” pirtiņa tiešām vajadzīga. Un ne tikai vasarā. Ja ir vēlme un ir kompānija, var atbraukt arī uz Ziemassvētkiem vai Jauno gadu – pirtiņu izkurināt un jauki siltumā pavadīt laiku. Līdz šim gan to neesam darījuši, bet mums jau viss vēl priekšā. Pirtiņa tiešām gana jauka un rada labsajūtu, kā arī pozitīvas emocijas. Galvenais, lai būtu kompānija, jo vienam nav
pēršanās. Un arī divatā ir garlaicīgi.
No Igors Balodis iegādājāmies iegarenu mucveida pirti. Mūsējā ir ļoti smuka, trīs metru garumā. Mūsu ģimenei ar tādu pietiek – lielāku nevajag. Tajā taču nav jādejo – tam kalpo pagalms!
Mūsu pirtī vienlaikus var atrasties un uz lāvām sēdēt četri cilvēki, un parasti mums nemaz vairāk to pirtī gājēju nav. Pati pirts telpa ir divus metrus gara un tas ir pilnībā pietiekami, jo vismaz mūsu ģimenē neviens nav garāks, līdz ar to uz lāvām var mierīgi apgulties. Pirtiņai ir arī metru gara priekštelpa, kurā iebūvēts liels panorāmas stikls. Pēc pēršanās šeit var pasēdēt, padzert tēju vai ko stiprāku. Tāpat laukā var uzcept šašliku, ar kuru pēc pirts, sēžot lapenē (arī tāda mums ir), pamieloties. Piemēram, šajos Jāņos pie mums bija atbraukuši ciemiņi – iekurinājām pirti, pasēdējām tajā, pēc pirts svaigā gaisā padzērām alu. Viss pa smuko.
- Vai zināt, kur krustmeita sameklēja šādu pirtiņu?
- Cik noprotu, Igoru un viņa pirtis krustmeita atrada internetā. Igoram ir sava mājaslapa www.pirts.net. Savukārt mēs ar māsu sazvanījāmies ar Igoru, aizbraucām pie viņa uz Stabu ielu 58 –
apskatījām piedāvājumus, izdarījām izvēli un pasūtījām. Mums šis process bija diezgan ātrs – viss notika nedēļas laikā. Atlika tikai gaidīt, kad pirtiņa tiks sameistarota, bet arī tas nevilkās ilgi.
Vispār mūs pārsteidza Igora jaukā attieksme. Viņš tiešām ir dikten atsaucīgs. Kad pie viņa aizbraucām, Igors visu izrādīja, iepazīstināja ar dažādiem pieejamiem pirts variantiem. Viņš bija ļoti lojāls, nāca mums pretī, pat mazliet nolaida cenu. Viss sanāca forši, mēs tiešām esam ļoti apmierināti. Visiem, kuriem vajadzīga pirtiņa, varu ieteikt, lai brauc pie Igora un to pasūta.Igoram bija kādi pieci seši varianti, kurus viņš mums rādīja. Mēs izvēlējāmies to, kas mums patika. Galu galā mums jau vairs nav astoņpadsmit, paņēmām savam vecumam piemērotāko. Protams, ja ir kuplāka ģimene vai lielāka kompānija, droši vien vajag garāku pirti, bet mums tiešām pilnīgi pietiek ar nopirkto. Es
uzskatu, ka tāda pirts muca ir ļoti labs variants - nekas nav jāceļ. Tu tikai izvēlies, pasūti, pie tevis atbrauc, visu uzstāda. Katrā ziņā jebkādas pretenzijas vismaz pašlaik izpaliek. Kā būs vēlāk, kas to lai zina, bet uzskatu, ka visam jābūt kārtībā.
- Esat tekstilniece. Varbūt kaut ko interesantu esat sameistarojusi savai pirtiņai?
- Ne gluži kā tekstilniece, bet kā pirts saimniece. Pirts iekšpusē jau neko nevar, bet priekšnamiņā gan – uztaisījām tur smukus pakaramos. Krustmeita no Indijas atveda dažādas ēteriskās eļļas, kas dikten labi smaržo, - mēs tās izmantojam. Priekšnamā ir elektrība, uzlikām tur tējkannu, lai, tā sakot, nebūtu tālu jāiet no pirts, ja pēc tās gribas kaut ko siltu iedzert. Pašai pirtiņai ir jumtiņš, dūmvads, iekšā ģērbtuve, rezervuārs 25 litriem ūdens. Ventilācija gan grīdā, gan sienā. Tāpat stikla durtiņas uz pērtuvi. Tādā ziņā jau viss ir forši un tā kārtīgi apdomāts.
- Kāds ir jūsu pēršanās rituāls?
- Mēs paši mežā salasām bērzu žagariņus, sasienam slotiņas. Pieliekam klāt arī ozollapas, kadiķi, pat nātres. Tā teikt, šai ziņā esam gana lieli meistari, turklāt mežā jau pašu velnu var salasīt! Ko tur dabūnam, to visu saliekam slotiņās un ar tām forši noperamies. Arī tēju pēc pirts taisām ar to, kas mums aug dārzā, – no piparmētrām, vērmelēm, timiāna. Tāpat var pielikt klāt seleriju vai upeņu, jāņogu, aveņu lapas. Tiešām kolosāla tēja sanāk! Tādā ziņā tas, ka blakus pirtiņai atrodas dārzs, ir ļoti labi. Pirti izmantojam kādas divas reizes mēnesī. Vasarā jau ir silts, tā kārtīgi pērties nav lielas nepieciešamības, toties pirtiņā ir uzsildīts ūdens – jebkurā brīdī vari aiziet noskaloties.
- Vai jums blakus ir kādi ūdeņi, kur karstās vasaras dienās vai pēc pirts izpeldēties?
- Ir neliels dīķītis, bet līdz tam kāds kilometrs jāiet. Bet mums pilnībā pietiek ar pirtiņu un tajā pieejamo ūdeni. Ja ir vēlme tā kārtīgāk nomazgāties, var aizbraukt līdz Rīgai – nav jau tālu!
- Vai jums palikusi atmiņā pirts atvešana un uzstādīšana?
- Par to parūpējās Igors. Ja nemaldos, pirtiņai apakšā tika palikti fibo bloki. Igoram ir sava komanda, kas to visu uztaisa. Paši ierodas, uzstāda. Puiši atbrauca ar smago mašīnu, uz kuras bija pirts, iebrauca iekšā dārzkopības sabiedrībā, ar tādu kā krānu pirti izcēla, nolika, kā vajag. Viņiem jau ir speciāls aprīkojums, tā teikt, uz dullo jau netraucas. Man kā sievietei grūti izskaidrot, kā tas viss notiek.
Pirtiņā jau bija rozete, bet es paņēmu elektriķi, lai elektrību pie tās pievestu.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība?
- Domāju, ka no Igora puses par to ir pietiekami padomāts. Sāksim jau ar to, ka uz pērtuvi ir stikla durvis, visu var redzēt, kas iekšā notiek. Un ventilācija gan grīdā, gan sienā. Otrkārt, pie krāsns akmentiņi uzlikti tā, ka nav reāli apdedzināties. Protams, kā saka, nekad jau dzīvē nekas nav izslēgts – arī, pa ielu ejot, var pakrist.
Jebkurā gadījumā šeit viss ir forši uztaisīts.
- Un kā ir ar pirts kopšanu?
- Pirmajā dienā neko nedarām, bet nākamajā gan paceļam augšā režģus, visu, kas palicis, piemēram, lapas, izslaukām. Noskalojam ar ūdeni, kurš pēc tam pa speciālu caurumiņu notek lejā. Arī tādā
ziņā forši. No sanitārās puses tur tiešām viss pārdomāts, neko sliktu pateikt nevaru.
- Vai jums ir bijuši kādi pārsteigumi, kas jūs visvairāk iepriecināja?
- Piemēram, tas, ka Igora puiši paši pēc savas iniciatīvas atbrauca paskatīties, kā mūsu pirtiņa jūtas un vai kaut kas garantijas laikā nav jāpielabo. Tāpat viņi gribēja redzēt savu darbu – kā viņi visu izdarījuši, kā nostrādājuši. Kā pirtiņa divas ziemas pārdzīvojusi. Man pat neienāca prātā viņiem zvanīt un teikt, lai atbrauc apskatīties, vai viss kārtībā. Ja viss labi, tad jau nevienu nemeklē
rokās - vienmēr jau zvana, kad kaut kas noticis. Tādā ziņā puiši skatās, lai viņu produkcijai būtu noiets, lai viss būtu kārtībā, lai, nedod dies, kaut kas nav tā, kā vajag.
- Vai kādam esat ieteikusi šo pirti?
- Ievēroju, ka vieni kaimiņi jau „Liepkalnēs” ir uzlikuši līdzīgu pirti, vienīgi es nezinu, vai viņi iegādājās no Igora vai kāda cita. Savējiem pateicu, visu izstāstīju, viņi apskatījās, visiem patika.
Droši vien būtu ar mieru pirkt, bet divi momenti tomēr ir būtiski. Vispirms jau vajadzīgas finanses, otrkārt, vieta, kur tādu pirtiņu uzlikt.
- Un ko jūs varētu ieteikt tiem, kuriem patīk pērties un kas varbūt arī domā par savas pirts iegādi?
- Lai nebaidās, lai mierīgi pasūta. Un būs viss okei. Jo kārtība ir, puiši taisa labi, grafikā iekļaujas. Un mūsu gadījumā pat ātrāk dabūja to gatavu. Atbrauc, uzstāda, paši zvana, interesējas, tā ka, es domāju, nekādām problēmām nevajadzētu būt. Puiši tiešām malači, lai tik strādā! Varbūt Igors ar saviem palīgiem vēl ko interesantu izdomās. Un to arī viņam novēlu.
P.S. Citus rakstus par pirts mucām un to īpašniekiem lasiet https://www.facebook.com/pirtsmucas/?fref=ts un http://pirts.net/
sevi dēvē par pensionāri. Lielāko gada daļu viņa pavada savā Rīgas dzīvoklī, savukārt vasarā kopā ar māsu mitinās dārzkopības sabiedrībā „Liepkalnes 1”, kas atrodas Olaines pagasta Jāņupē.
Pirms diviem gadiem pavasarī ne vien par savu naudu, bet arī ar krustmeitas un māsas finansiālu atbalstu Raja tika pie kokapstrādes uzņēmuma „RT-Timber” ražotās pirts mucas un ar savu pirkumu ir
gana apmierināta.
- Jums ir latviešiem neraksturīgs vārds – Raja.
- Tā tas dzīvē notika. Vecāki gribēja mani nosaukt Jāņa Jaunsudrabiņa romāna galvenās varones Aijas vārdā, bet pēckara gados nereti gadījās dažādi misēkļi – ierēdne padomju laika iestādē sadzirdēja kaut ko sev saprotamāku un tā arī ierakstīja dzimšanas apliecībā. Tad nu Aijas vietā tapu par Raju.
- Jaunsudrabiņš tiešām daudz rakstījis par pirtīm. Atcerēsimies kaut vai epizodi no „Baltās grāmatas”... Kas jūs uzvedināja uz domu par pirts iegādāšanos?
- Šāda ideja dzima manai krustmeitai, kas šobrīd gan dzīvojas pa ārzemēm. Bet, kad viņa atbrauks, varēs izbaudīt pirtiņu.
Tādā vietā kā pie mums „Liepkalnēs” pirtiņa tiešām vajadzīga. Un ne tikai vasarā. Ja ir vēlme un ir kompānija, var atbraukt arī uz Ziemassvētkiem vai Jauno gadu – pirtiņu izkurināt un jauki siltumā pavadīt laiku. Līdz šim gan to neesam darījuši, bet mums jau viss vēl priekšā. Pirtiņa tiešām gana jauka un rada labsajūtu, kā arī pozitīvas emocijas. Galvenais, lai būtu kompānija, jo vienam nav
pēršanās. Un arī divatā ir garlaicīgi.
No Igors Balodis iegādājāmies iegarenu mucveida pirti. Mūsējā ir ļoti smuka, trīs metru garumā. Mūsu ģimenei ar tādu pietiek – lielāku nevajag. Tajā taču nav jādejo – tam kalpo pagalms!
Mūsu pirtī vienlaikus var atrasties un uz lāvām sēdēt četri cilvēki, un parasti mums nemaz vairāk to pirtī gājēju nav. Pati pirts telpa ir divus metrus gara un tas ir pilnībā pietiekami, jo vismaz mūsu ģimenē neviens nav garāks, līdz ar to uz lāvām var mierīgi apgulties. Pirtiņai ir arī metru gara priekštelpa, kurā iebūvēts liels panorāmas stikls. Pēc pēršanās šeit var pasēdēt, padzert tēju vai ko stiprāku. Tāpat laukā var uzcept šašliku, ar kuru pēc pirts, sēžot lapenē (arī tāda mums ir), pamieloties. Piemēram, šajos Jāņos pie mums bija atbraukuši ciemiņi – iekurinājām pirti, pasēdējām tajā, pēc pirts svaigā gaisā padzērām alu. Viss pa smuko.
- Vai zināt, kur krustmeita sameklēja šādu pirtiņu?
apskatījām piedāvājumus, izdarījām izvēli un pasūtījām. Mums šis process bija diezgan ātrs – viss notika nedēļas laikā. Atlika tikai gaidīt, kad pirtiņa tiks sameistarota, bet arī tas nevilkās ilgi.
Vispār mūs pārsteidza Igora jaukā attieksme. Viņš tiešām ir dikten atsaucīgs. Kad pie viņa aizbraucām, Igors visu izrādīja, iepazīstināja ar dažādiem pieejamiem pirts variantiem. Viņš bija ļoti lojāls, nāca mums pretī, pat mazliet nolaida cenu. Viss sanāca forši, mēs tiešām esam ļoti apmierināti. Visiem, kuriem vajadzīga pirtiņa, varu ieteikt, lai brauc pie Igora un to pasūta.Igoram bija kādi pieci seši varianti, kurus viņš mums rādīja. Mēs izvēlējāmies to, kas mums patika. Galu galā mums jau vairs nav astoņpadsmit, paņēmām savam vecumam piemērotāko. Protams, ja ir kuplāka ģimene vai lielāka kompānija, droši vien vajag garāku pirti, bet mums tiešām pilnīgi pietiek ar nopirkto. Es
uzskatu, ka tāda pirts muca ir ļoti labs variants - nekas nav jāceļ. Tu tikai izvēlies, pasūti, pie tevis atbrauc, visu uzstāda. Katrā ziņā jebkādas pretenzijas vismaz pašlaik izpaliek. Kā būs vēlāk, kas to lai zina, bet uzskatu, ka visam jābūt kārtībā.
- Esat tekstilniece. Varbūt kaut ko interesantu esat sameistarojusi savai pirtiņai?
- Ne gluži kā tekstilniece, bet kā pirts saimniece. Pirts iekšpusē jau neko nevar, bet priekšnamiņā gan – uztaisījām tur smukus pakaramos. Krustmeita no Indijas atveda dažādas ēteriskās eļļas, kas dikten labi smaržo, - mēs tās izmantojam. Priekšnamā ir elektrība, uzlikām tur tējkannu, lai, tā sakot, nebūtu tālu jāiet no pirts, ja pēc tās gribas kaut ko siltu iedzert. Pašai pirtiņai ir jumtiņš, dūmvads, iekšā ģērbtuve, rezervuārs 25 litriem ūdens. Ventilācija gan grīdā, gan sienā. Tāpat stikla durtiņas uz pērtuvi. Tādā ziņā jau viss ir forši un tā kārtīgi apdomāts.
- Kāds ir jūsu pēršanās rituāls?
- Mēs paši mežā salasām bērzu žagariņus, sasienam slotiņas. Pieliekam klāt arī ozollapas, kadiķi, pat nātres. Tā teikt, šai ziņā esam gana lieli meistari, turklāt mežā jau pašu velnu var salasīt! Ko tur dabūnam, to visu saliekam slotiņās un ar tām forši noperamies. Arī tēju pēc pirts taisām ar to, kas mums aug dārzā, – no piparmētrām, vērmelēm, timiāna. Tāpat var pielikt klāt seleriju vai upeņu, jāņogu, aveņu lapas. Tiešām kolosāla tēja sanāk! Tādā ziņā tas, ka blakus pirtiņai atrodas dārzs, ir ļoti labi. Pirti izmantojam kādas divas reizes mēnesī. Vasarā jau ir silts, tā kārtīgi pērties nav lielas nepieciešamības, toties pirtiņā ir uzsildīts ūdens – jebkurā brīdī vari aiziet noskaloties.
- Vai jums blakus ir kādi ūdeņi, kur karstās vasaras dienās vai pēc pirts izpeldēties?
- Ir neliels dīķītis, bet līdz tam kāds kilometrs jāiet. Bet mums pilnībā pietiek ar pirtiņu un tajā pieejamo ūdeni. Ja ir vēlme tā kārtīgāk nomazgāties, var aizbraukt līdz Rīgai – nav jau tālu!
- Vai jums palikusi atmiņā pirts atvešana un uzstādīšana?
- Par to parūpējās Igors. Ja nemaldos, pirtiņai apakšā tika palikti fibo bloki. Igoram ir sava komanda, kas to visu uztaisa. Paši ierodas, uzstāda. Puiši atbrauca ar smago mašīnu, uz kuras bija pirts, iebrauca iekšā dārzkopības sabiedrībā, ar tādu kā krānu pirti izcēla, nolika, kā vajag. Viņiem jau ir speciāls aprīkojums, tā teikt, uz dullo jau netraucas. Man kā sievietei grūti izskaidrot, kā tas viss notiek.
Pirtiņā jau bija rozete, bet es paņēmu elektriķi, lai elektrību pie tās pievestu.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība?
- Domāju, ka no Igora puses par to ir pietiekami padomāts. Sāksim jau ar to, ka uz pērtuvi ir stikla durvis, visu var redzēt, kas iekšā notiek. Un ventilācija gan grīdā, gan sienā. Otrkārt, pie krāsns akmentiņi uzlikti tā, ka nav reāli apdedzināties. Protams, kā saka, nekad jau dzīvē nekas nav izslēgts – arī, pa ielu ejot, var pakrist.
Jebkurā gadījumā šeit viss ir forši uztaisīts.
- Un kā ir ar pirts kopšanu?
- Pirmajā dienā neko nedarām, bet nākamajā gan paceļam augšā režģus, visu, kas palicis, piemēram, lapas, izslaukām. Noskalojam ar ūdeni, kurš pēc tam pa speciālu caurumiņu notek lejā. Arī tādā
ziņā forši. No sanitārās puses tur tiešām viss pārdomāts, neko sliktu pateikt nevaru.
- Vai jums ir bijuši kādi pārsteigumi, kas jūs visvairāk iepriecināja?
- Piemēram, tas, ka Igora puiši paši pēc savas iniciatīvas atbrauca paskatīties, kā mūsu pirtiņa jūtas un vai kaut kas garantijas laikā nav jāpielabo. Tāpat viņi gribēja redzēt savu darbu – kā viņi visu izdarījuši, kā nostrādājuši. Kā pirtiņa divas ziemas pārdzīvojusi. Man pat neienāca prātā viņiem zvanīt un teikt, lai atbrauc apskatīties, vai viss kārtībā. Ja viss labi, tad jau nevienu nemeklē
rokās - vienmēr jau zvana, kad kaut kas noticis. Tādā ziņā puiši skatās, lai viņu produkcijai būtu noiets, lai viss būtu kārtībā, lai, nedod dies, kaut kas nav tā, kā vajag.
- Vai kādam esat ieteikusi šo pirti?
- Ievēroju, ka vieni kaimiņi jau „Liepkalnēs” ir uzlikuši līdzīgu pirti, vienīgi es nezinu, vai viņi iegādājās no Igora vai kāda cita. Savējiem pateicu, visu izstāstīju, viņi apskatījās, visiem patika.
Droši vien būtu ar mieru pirkt, bet divi momenti tomēr ir būtiski. Vispirms jau vajadzīgas finanses, otrkārt, vieta, kur tādu pirtiņu uzlikt.
- Un ko jūs varētu ieteikt tiem, kuriem patīk pērties un kas varbūt arī domā par savas pirts iegādi?
- Lai nebaidās, lai mierīgi pasūta. Un būs viss okei. Jo kārtība ir, puiši taisa labi, grafikā iekļaujas. Un mūsu gadījumā pat ātrāk dabūja to gatavu. Atbrauc, uzstāda, paši zvana, interesējas, tā ka, es domāju, nekādām problēmām nevajadzētu būt. Puiši tiešām malači, lai tik strādā! Varbūt Igors ar saviem palīgiem vēl ko interesantu izdomās. Un to arī viņam novēlu.
P.S. Citus rakstus par pirts mucām un to īpašniekiem lasiet https://www.facebook.com/pirtsmucas/?fref=ts un http://pirts.net/
Pirtsmuca 4, 5m, ražota Jelgavā, apskatāma Rīgā Stabu ielā 58 Igors Balodis
Pirtsmuca 4, 5m, ražota Jelgavā, apskatāma Rīgā Stabu ielā 58, gatava promvešanai un lietošanai.
Komplektācijā ietilpst:
Pirts muca 4. 5m kantaina ar ieeju no sāna, diametrs 2. 25m
Pērtuve 2. 2m
Atpūtas telpa 2. 05m
Malkas krāsns ar kurtuvi no iekšpuses
Drošības sētiņa ap krāsni
Ūdens rezervuārs 25l uz dūmvada
Koka logi pērtuvē
1/2 ponorāmas logs atpūtas telpā
Slēdzamas koka ieejas durvis
Stikla durvis starp pērtuvi un atpūtas telpām
Lāvas no melnalkšņa
Paceļami soli, ar mantu kasti atpūtas telpā
Plaukts-glāžu turētājs atpūtas telpā
Galdiņš
Iebūvēts apgaismojums, ventilācija un elektroinstalācija
Lievenis pie ieejas durvīm
Jumts bitumena šindelis
P. S. Jūlijā -izdevīgākā piegāde vasarā, sazinoties pa tālruni 26632333 ar Igoru Balodi.
Kantainā #pirtsmuca 4,5m no ražotāja. Igors Balodis
Ja slimajam nav palīdzējusi pirts, tad nāve tam staigā pa pēdām(somu teiciens).
Latvijas amatnieku būvēta pirts ar 5, 5 gadu garantiju. Piegādājam pirtis visā Latvijā.
P. S. Zvaniet uz norādīto tālruni 26632333, par piegādi vienosimies. Igors Balodis
http://www.pirts.net/
Latvijas amatnieku būvēta pirts ar 5, 5 gadu garantiju. Piegādājam pirtis visā Latvijā.
P. S. Zvaniet uz norādīto tālruni 26632333, par piegādi vienosimies. Igors Balodis
http://www.pirts.net/
atsauksmes par laba pirts
Būvnieks priekšroku dod jau gatavai pirts mucai
Kopš bērnības, kuru viņš aizvadījis Mazsalacā, Robertu saistījusi pēršanās pirtī. Tajā laikā viņam tas praktiski bijis vienīgais veids, kā kārtīgi savu ķermeni nomazgāt, jo mājās siltais ūdens nebija ievilkts. Jau tolaik Roberts zināja – kad viņam būs sava ģimene, arī viņš mēģinās tikt pie pirtiņas.
Lai gan laiki mainījušies un tagad pieejamas visādas mazgāšanās iespējas, doma par pirti viņu ne uz brīdi neatstāja, vienīgi nebija, kur tādu pirti īsti uzsliet.
Pirms diviem gadiem Roberts iegādājās privātmāju Mārupē. Neraugoties uz to, ka pats pēc profesijas ir celtnieks, pie savas mājas viņš nolēma uzstādīt jau gatavu pirtiņu, turklāt izvēlējās Igors Balodis piedāvāto pirts mucu.
- Tātad jums patīk iešana pirtī un pēršanās.
- Kā nu ne! Kamēr pašam nebija savas #pirts, reizi nedēļā braucu pērties uz kādu no sabiedriskajām. Tāpat arī draugiem ir #pirtis – reizēm izmantoju arī šādu iespēju. Citi dodas uz pirti, lai dzertu alkoholu, man savukārt svarīgs ir pats pēršanās rituāls.
Toties tagad, kad esmu iegādājies savu pirti, šāda problēma atrisināta - tagad draugi brauc pie manis. Arī manus abus četrus un sešus gadus vecus dēlus aizrauj iešana pirtī.
- Kāpēc izvēlējāties iegādāties jau gatavu pirti, nevis pašam tādu dabūt zem jumta? Jūs taču tomēr esat celtnieks!
- Vispirms jau tas, ka pirktajai nevajag būvatļauju – tu to iegādājies, noliec, un tā tur stāv. Turklāt tāda pirts jebkurā brīdī ir pārvietojama citviet. Un vēl viens ir tīri finansiālais aspekts - uzbūvēt pirti katrā ziņā iznāk dārgāk nekā nopirkt jau gatavu.
- Un kā nonācāt līdz izvēlei iegādāties pirts mucu un tieši no Igora Baloža firmas? Jūs pirms tam kārtīgi parakņājāties pa internetu?
- Pirts mucu jau biju redzējis laukumiņā pie „Cenu kluba” Rēzeknes ielā. Bet tai bija cits ražotājs. Toreiz to izpētīju, noskaidroju cenu. Mājās ieguglēju koka Pirts Muca, un man izmeta ārā tikai Igors, Igors, Igors. Tāpat skatījos arī citās lapās un sludinājumos. Un atkal vīdēja Igora vārds. Tad es ar viņu sazvanījos, satikos un viņš man visu izstāstīja smalkāk.
- Bet vai citus ražotājus un viņu piedāvāto preci nemaz neizskatījāt?
- Protams, bija arī citi pirts izgatavotāji, bet es kaut kā divreiz vēru vaļā un abas reizes trāpījos uz Igoru. Vispār ir kādi divi trīs tādi nopietnāki pirts ražotāji.
Vienvārdsakot, mēs ar Igoru kopā braucām no Rīgas uz Jelgavu, kur atrodas pirts ražotne, apskatījām visu uz vietas. Tad Igors mani aizveda uz vienu laukumiņu, kur stāv novietotas pirtis. Kopā mēs pavadījām trīs stundas, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai man viss būtu pilnīgi skaidrs. Tad arī sapratu, ko es gribu un par kādu summu to vēlos. Un viss. Man vairāk galvu nebija ko lauzīt.
Igora pirts bija par kādiem % lētāka nekā tā, kas stāvēja pie „Cenu kluba”, turklāt zināju, ka, pasūtot pirti ziemā, kad ražotājiem ir tāds tukšais periods, tikšu vēl pie atlaides. Man pirts iegāde nedega, tāpēc tā arī darīju – nogaidīju un pasūtīju to ziemā. Lai gan manējā pirts bija salīdzinoši ātri gatava, uzliku to tikai pavasarī, kad zeme vairs nebija sasalusi.
- Kas bija tas, ko jūs kā būvnieks pirms pirts iegādes gribējāt noprecizēt?
- Man ir skaidrs, cik ir seši metri (tik gara ir manējā pirts), bet gribēju redzēt, kā tas viss izskatīsies dabā un kāds būs pirts izvietojums. Lai nav tā, ka atbrauc brālis vai citi ciemiņi un mums sanāk par maz rūmes. Tas viss mani interesēja.
Kad es pirmajā reizē atbraucu pie Igora, viņš man visu izstāstīja. Viņš ir tāds cilvēks, kuram pēc vārdiem kabatā nav jālien, turklāt viņš par savu produkciju zina visu no A līdz Z. Man kā būvniekam un Igoram kā profesionālam pirts meistaram saruna raisījās viegli - kopīgu valodu atradām piecās minūtēs. Īstenībā man nebija nekādi lieki jautājumi, jo viņš man visu izstāstīja pats.
- Un kuru no visiem piedāvātajiem modeļiem izvēlējāties?
- Manējā ir #ovālveidapirts. Priekšroku devu tieši tādai, jo tajā ir vairāk vietas nekā apaļajā pirts mucā. Kad ir pilnīga muciņa, tu sēdi uz lāvas un tev bišķiņ kūkums ir jāuzmet, jo aplis ir aplis. Bet manējai sanāk, ka sienas ir galīgi taisnas un tikai augšā tāds ieapaļš jumtiņš.
Pirts iekšpusē pie lāvas izvietota krāsniņa, kurai apkārt ir koks, lai pie tās nevarētu pieskarties un apdedzināties.
Varēju iegādāties pirti ar apkuri no ārpuses vai no iekšpuses.
Konsultējoties ar Igoru, nonācu pie secinājuma, ka man pieņemamāks ir variants, kur apkure no iekšpuses. Jo, kad tu ziemā peries, tev nav jāskrien ārā plikām kājām piemest malku vai paraustīt krāsns durtiņas, lai pārliecinātos, vai malkas gana. Un ir vēl viena priekšrocība, kas mani dikten apmierina – kad tu peries uz lāvas, tu vari izslēgt lielo uguni, jo no krāsniņas ārā nāk tāda patīkami silta gaisma. Tu sēdi un peries romantiskā atmosfērā.
- Vai internetā, kad atradāt informāciju par Igors Balodis, jūs palasījāt arī kaut kādus komentārus un to, ko citi saka par šīm pirtiņām?
- Nē. Vienīgi es parunāju ar vienu čali, kuram tāda līdzīga pirts jau ir mājās. Viņš par to izteica tikai atzinīgus vārdus, līdz ar to man nevajadzēja neko lasīt.
- Kā norisa tā tikšana pie pirts?
- Mēs ar Igoru bijām vienojušies, ka man pirts galīgi nedeg, jo jau 15 gadus, kopš esmu Rīgā, visu šo laiku esmu kaut kur braucis citur pērties. Un kāds pusgads manā dzīvē neko nemainīs, toties, piesakot pirti ziemā, cena nedaudz zemāka. Pirti pasūtīju janvārī, samaksāju rokas naudu un aprīlī man to atveda (lai gan pirts bija gatava jau trīs nedēļu laikā).
- Nu un atvešana?
- Mēs bijām vienojušies par datumu, un viss notika gods godam. Puiši atveda, ar speciālu krānu pirti pacēla, nolīmeņoja vietu, un tā stundas laikā pirts jau stāvēja savā vietā. Tad atbrauca santehniķis, kas pievienoja ūdeni, un elektriķis, lai ievilktu elektrību.
- Tātad ar piegādi un uzstādīšanu nebija nekādas aizķeršanās?
- Nē. Puišiem jau amats rokā – atbrauca, visu izdarīja un - projām. Viss pilnīgā kārtībā.
- Uz kā pirti uzlikāt?
- Uz fibo blokiem.
- Vai bija kaut kas tāds, kas lika šaubīties par izvēli?
- Atpūtas telpā esošais lielais panorāmas logs. Tas bija paredzēts visā cilvēka augumā, bet es to nomainīju uz tādu mazāku – no augšas līdz viduklim. Tas tālab, ka man pretī ir kaimiņi - Mārupe nav īsti kā tāda lauku puse, kur tu esi viens. Te jau katra māja pie mājas. Un, ja es pliks sēžu pie galda un varbūt pat kaut ko iemalkoju, tad ar tādu logu es justos neomulīgi.
- Jums pirts ir nesen, līdz ar to vēl īsti nezināt, kā tā uzvedīsies ziemā. Vai ir kāds priekšstats par to, kā tā jutīsies gada aukstajos mēnešos?
Pa vasaru koks pirtiņā izžūs, tāpat tā drusciņ nosēdīsies un ieņems savu vēlamo pozīciju. Es domāju, ka visam jābūt kārtībā – nav jau nekā tāda, kas varētu radīt problēmas.
Gribu uzsvērt, ka es jau pirts izgatavošanas laikā vēl papildu ieguldīju līdzekļus un Igora puiši man to dubultā nosiltināja. Ja Igors sākumā teica, ka tās iekurināšanai būs vajadzīga kāda stunda vai nedaudz vairāk, tad tagad pēc nosiltināšanas man pietiek ar 35-40 minūtēm, kuru laikā pirts uzsilst līdz 80 grādiem, un var sākt pērties.
- Bet vai tad siltināto variantu Igors nepiedāvāja uzreiz?
- Piedāvāja. Bet sākumā man bija kaut kāda noteikta summa, kurā es vēlējos iekļauties. Neko vairāk par šo summu es negribēju maksāt. Bet, kamēr pirts tapa, pakonsultējos ar saviem čaļiem, kas man teica – nosiltini gan. Tas gan maksāja kādus pāris simtus dārgāk, bet ir tā vērts. Kā Igors man reiz teica – siltināta pirts ir kā katliņš ar vāciņu.
- Cik bieži jūs savu pirtiņu izmantojat?
- Minimums reizi nedēļā, bet maksimums - divas. Sākumā kādu stundas ceturksni tādā ne visai augstā temperatūrā paperu puišeļus, tad sieva viņus ietin dvieļos un pārnes pāri pagalmam līdz mājai.
- Un kādi ir jūsu plāni saistībā ar pirti ziemā? Vai arī iesit pirtī, vai ziemā liksit to mierā?
- Protams, es iešu pirtī, vienīgi to darīšu normas robežās. Neba velti nosiltināju ūdensvadus, lai tie nesalst ciet. Ja ārā būs mīnus 30 grādi, tad droši vien pirti nekurināšu, kaut gan, kas to lai zina. Bet pie mūsu ziemām, kad parasti nav vairāk kā mīnus 20 grādi, mierīgi pirtī var iet arī šajā gadalaikā.
- Kā jūs parasti peraties? Izmantojat pirti kā saunu, lai uzsildītos, uzkarsētos, vai jūs tā pamatīgi peraties ar slotiņām?
- Riktīgi peros. Lai to varētu izdarīt, esmu pat iegādājies cimdus, ar ko karstumā vieglāk būtu vicināt rokas. Tāpat man galvā vienmēr speciāla pirts cepure, lai ausis nedegtu – ar cimdiem un cepuri var lielāku karstumu izturēt. Peramies ar slotām – parasti ar bērzu, bet, ja pieejams kadiķis, tad ar to. Tāpat izmantojam ēteriskās eļļas – piparmētru, eikaliptu, lai lielā karstumā vieglāk pērties. Skrubjus gan nelietojam.
- Vai kaut kur esat apguvis tās pēršanās prasmes jebšu darāt to kā kādreiz bērnībā?
- Jau bērnībā pie veciem aumeisteriem redzēts, kā pareizi jāveic pēršanās. Neko jaunu jau es visos tajos pieejamos pirts iešanas rituāla katalogos nevaru atrast. Tagad varbūt ir kādas krutākas eļļas, dažādas procedūras. Bet pats pēršanās princips nav mainījies simtiem gadu.
- Cik cilvēku, augstākais, esat vienā laikā bijuši pirtī?
- Līdz šim pieci. Bet pilnīgi noteikti uz lāvas vienā pusē var sēdēt trīs un tikpat otrā pusē. Arī priekštelpā seši var ieiet, kaut gan četriem ir ērtāk.
- Kā pēc pēršanās ir ar pašu pirts sakopšanu?
- Elementāri. Man dušas šļūtenei ir liels spiediens, ar ūdeni tad arī visu izskaloju. Savukārt pirts apakšā ir caurumi, pa kuriem tas ūdens var aizplūst. Kad pirts sakopta, iemetu vēl vienu klēpīti malkas, lai tā izkuras un atlikušo mitrumu izdzen ārā. Ja no pirts slotām uz grīdas vēl palikušas kādas bērzu lapas, paceļu redelīti un piecās minūtēs visu saslauku.
- Kā tajā ir ar ventilāciju?
- Nav nekādu problēmu. Ir trīs lūkas un vēl divas grīdā. Tā teikt, pilnībā pietiek. Vienīgi pašam jābūt uzmanīgam, lai no mitruma neiemestos pelējuma sēne.
Kā jau teicu, es pēc pēršanās vienmēr vēl izkurinu vienu klēpi malkas, lai pirtī nebūtu mitrums. Un arī Igors man jau pašā sākumā tā ieteica darīt. Un tajā pašā dienā atstāju logus vaļā. Bet, ja nākamajā ārā spīd saulīte un ir vējš, es attaisu arī durvis, lai veidotos caurvējš un pirtiņa kārtīgi izžūtu.
- Vai kas nesatrauc ugunsdrošības aspektā?
- Nē. Krāsns ir tik profesionāli nostrādāta, ka tā nofiksējas – nezinu, kam būtu jānotiek, lai durtiņas attaisītos vaļā. Principā tas ir neiespējami.
- Un kā jūsu pirts iederas mājas apkārtnē?
- Ir pat ļoti okei. Man Mārupē zemes gabalam apkārt ir koka sēta, savukārt mājai ir dekoratīvi koka elementi. Es Igoram aizvedu dēļu toni, un man pirtiņu uztaisīja līdzīgā krāsā. Tā ka ir gana labi – viss saskan.
- Ja jums būtu tagad jāizdara izvēle, vai jūs rīkotos tieši tāpat vai tomēr būtu skatījies un meklējis kādus citus variantus?
- Nē. Pagaidām simtprocentīgi ar savu pirti esmu apmierināts, un tieši tādu pašu arī sūtītu - neko nemainītu. Viss ir kā naglai uz galvas. Es jau nepirku kaķi maisā, es jau redzēju dzīvē, kāda tā izskatās un man nekādu pārsteigumu nebija.
- Vai kādam no jūsu draugiem arī ir pirts muca?
- Laikam jau esmu tāds vienīgais.
- Vai ir kādi cilvēki, teiksim, kaimiņi, radi, draugi, kas, zinot, ka jums ir tāda pirts, vēlas atbraukt, to izmēģināt?
- Man brālis arī dzīvo Mārupē, līdz ar to mēs reizumis ejam pērties.
Bet es jau tā īsti neskrienu un nereklamēju pa darbu, ka man mājās ir pirts. Draugu gan atbrauca, visi nopērāmies.
- Un kādas atsauksmes esat dzirdējis no draugu puses, no brāļa?
- Tikai pozitīvas. Latvieši jau nav neko daiļrunīgi. Uz jautājumu, kā tev iet, atbilde ir forši. Kāda ir pirts – laba.
- Vai ir bijis kāds pārsteigums, kas jūs visvairāk iepriecinājis?
- Tas, ka krāsniņai ir stikla durvis. Kad es gribu ar sievu ieiet nopērties vai vismaz pasildīties, nogriežu pirtī lielo gaismu, jo pilnībā pietiek ar to mazumiņu, kas nāk no krāsniņas. Tas viss atgādina kamīnu namā.
- Kāds nobeigumā būtu jūsu novēlējums tiem, kas varbūt domā par savas pirts iegādi? Ja zemes platība atļauj, varbūt jūs ieteiktu kādu guļbūves pirtiņu? Vai tomēr pirts muca ir ļoti labs variants?
- Cik cilvēku, tik viedokļu un variantu. Ja tu gribi nopērties un pēc tam iedzert alu kopā ar kādiem pieciem sešiem vīriem, tad atliku likām pietiek ar tādu sešmetrīgo pirts mucu, kuru turklāt var iegādāties par saprātīgu naudu. Bet, ja tu iedomāsies iet pirtī un pēc tam rīkot dejas, vajag lielu guļbūves ēku, kur ir pirts, priekštelpa un viesu zāle, kur tusēties.
Pirms diviem gadiem Roberts iegādājās privātmāju Mārupē. Neraugoties uz to, ka pats pēc profesijas ir celtnieks, pie savas mājas viņš nolēma uzstādīt jau gatavu pirtiņu, turklāt izvēlējās Igors Balodis piedāvāto pirts mucu.
- Tātad jums patīk iešana pirtī un pēršanās.
- Kā nu ne! Kamēr pašam nebija savas #pirts, reizi nedēļā braucu pērties uz kādu no sabiedriskajām. Tāpat arī draugiem ir #pirtis – reizēm izmantoju arī šādu iespēju. Citi dodas uz pirti, lai dzertu alkoholu, man savukārt svarīgs ir pats pēršanās rituāls.
Toties tagad, kad esmu iegādājies savu pirti, šāda problēma atrisināta - tagad draugi brauc pie manis. Arī manus abus četrus un sešus gadus vecus dēlus aizrauj iešana pirtī.
- Kāpēc izvēlējāties iegādāties jau gatavu pirti, nevis pašam tādu dabūt zem jumta? Jūs taču tomēr esat celtnieks!
- Vispirms jau tas, ka pirktajai nevajag būvatļauju – tu to iegādājies, noliec, un tā tur stāv. Turklāt tāda pirts jebkurā brīdī ir pārvietojama citviet. Un vēl viens ir tīri finansiālais aspekts - uzbūvēt pirti katrā ziņā iznāk dārgāk nekā nopirkt jau gatavu.
- Un kā nonācāt līdz izvēlei iegādāties pirts mucu un tieši no Igora Baloža firmas? Jūs pirms tam kārtīgi parakņājāties pa internetu?
- Pirts mucu jau biju redzējis laukumiņā pie „Cenu kluba” Rēzeknes ielā. Bet tai bija cits ražotājs. Toreiz to izpētīju, noskaidroju cenu. Mājās ieguglēju koka Pirts Muca, un man izmeta ārā tikai Igors, Igors, Igors. Tāpat skatījos arī citās lapās un sludinājumos. Un atkal vīdēja Igora vārds. Tad es ar viņu sazvanījos, satikos un viņš man visu izstāstīja smalkāk.
- Bet vai citus ražotājus un viņu piedāvāto preci nemaz neizskatījāt?
- Protams, bija arī citi pirts izgatavotāji, bet es kaut kā divreiz vēru vaļā un abas reizes trāpījos uz Igoru. Vispār ir kādi divi trīs tādi nopietnāki pirts ražotāji.
Vienvārdsakot, mēs ar Igoru kopā braucām no Rīgas uz Jelgavu, kur atrodas pirts ražotne, apskatījām visu uz vietas. Tad Igors mani aizveda uz vienu laukumiņu, kur stāv novietotas pirtis. Kopā mēs pavadījām trīs stundas, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai man viss būtu pilnīgi skaidrs. Tad arī sapratu, ko es gribu un par kādu summu to vēlos. Un viss. Man vairāk galvu nebija ko lauzīt.
Igora pirts bija par kādiem % lētāka nekā tā, kas stāvēja pie „Cenu kluba”, turklāt zināju, ka, pasūtot pirti ziemā, kad ražotājiem ir tāds tukšais periods, tikšu vēl pie atlaides. Man pirts iegāde nedega, tāpēc tā arī darīju – nogaidīju un pasūtīju to ziemā. Lai gan manējā pirts bija salīdzinoši ātri gatava, uzliku to tikai pavasarī, kad zeme vairs nebija sasalusi.
- Kas bija tas, ko jūs kā būvnieks pirms pirts iegādes gribējāt noprecizēt?
- Man ir skaidrs, cik ir seši metri (tik gara ir manējā pirts), bet gribēju redzēt, kā tas viss izskatīsies dabā un kāds būs pirts izvietojums. Lai nav tā, ka atbrauc brālis vai citi ciemiņi un mums sanāk par maz rūmes. Tas viss mani interesēja.
Kad es pirmajā reizē atbraucu pie Igora, viņš man visu izstāstīja. Viņš ir tāds cilvēks, kuram pēc vārdiem kabatā nav jālien, turklāt viņš par savu produkciju zina visu no A līdz Z. Man kā būvniekam un Igoram kā profesionālam pirts meistaram saruna raisījās viegli - kopīgu valodu atradām piecās minūtēs. Īstenībā man nebija nekādi lieki jautājumi, jo viņš man visu izstāstīja pats.
- Un kuru no visiem piedāvātajiem modeļiem izvēlējāties?
- Manējā ir #ovālveidapirts. Priekšroku devu tieši tādai, jo tajā ir vairāk vietas nekā apaļajā pirts mucā. Kad ir pilnīga muciņa, tu sēdi uz lāvas un tev bišķiņ kūkums ir jāuzmet, jo aplis ir aplis. Bet manējai sanāk, ka sienas ir galīgi taisnas un tikai augšā tāds ieapaļš jumtiņš.
Pirts iekšpusē pie lāvas izvietota krāsniņa, kurai apkārt ir koks, lai pie tās nevarētu pieskarties un apdedzināties.
Varēju iegādāties pirti ar apkuri no ārpuses vai no iekšpuses.
Konsultējoties ar Igoru, nonācu pie secinājuma, ka man pieņemamāks ir variants, kur apkure no iekšpuses. Jo, kad tu ziemā peries, tev nav jāskrien ārā plikām kājām piemest malku vai paraustīt krāsns durtiņas, lai pārliecinātos, vai malkas gana. Un ir vēl viena priekšrocība, kas mani dikten apmierina – kad tu peries uz lāvas, tu vari izslēgt lielo uguni, jo no krāsniņas ārā nāk tāda patīkami silta gaisma. Tu sēdi un peries romantiskā atmosfērā.
- Vai internetā, kad atradāt informāciju par Igors Balodis, jūs palasījāt arī kaut kādus komentārus un to, ko citi saka par šīm pirtiņām?
- Nē. Vienīgi es parunāju ar vienu čali, kuram tāda līdzīga pirts jau ir mājās. Viņš par to izteica tikai atzinīgus vārdus, līdz ar to man nevajadzēja neko lasīt.
- Kā norisa tā tikšana pie pirts?
- Mēs ar Igoru bijām vienojušies, ka man pirts galīgi nedeg, jo jau 15 gadus, kopš esmu Rīgā, visu šo laiku esmu kaut kur braucis citur pērties. Un kāds pusgads manā dzīvē neko nemainīs, toties, piesakot pirti ziemā, cena nedaudz zemāka. Pirti pasūtīju janvārī, samaksāju rokas naudu un aprīlī man to atveda (lai gan pirts bija gatava jau trīs nedēļu laikā).
- Nu un atvešana?
- Mēs bijām vienojušies par datumu, un viss notika gods godam. Puiši atveda, ar speciālu krānu pirti pacēla, nolīmeņoja vietu, un tā stundas laikā pirts jau stāvēja savā vietā. Tad atbrauca santehniķis, kas pievienoja ūdeni, un elektriķis, lai ievilktu elektrību.
- Tātad ar piegādi un uzstādīšanu nebija nekādas aizķeršanās?
- Nē. Puišiem jau amats rokā – atbrauca, visu izdarīja un - projām. Viss pilnīgā kārtībā.
- Uz kā pirti uzlikāt?
- Uz fibo blokiem.
- Vai bija kaut kas tāds, kas lika šaubīties par izvēli?
- Atpūtas telpā esošais lielais panorāmas logs. Tas bija paredzēts visā cilvēka augumā, bet es to nomainīju uz tādu mazāku – no augšas līdz viduklim. Tas tālab, ka man pretī ir kaimiņi - Mārupe nav īsti kā tāda lauku puse, kur tu esi viens. Te jau katra māja pie mājas. Un, ja es pliks sēžu pie galda un varbūt pat kaut ko iemalkoju, tad ar tādu logu es justos neomulīgi.
- Jums pirts ir nesen, līdz ar to vēl īsti nezināt, kā tā uzvedīsies ziemā. Vai ir kāds priekšstats par to, kā tā jutīsies gada aukstajos mēnešos?
Pa vasaru koks pirtiņā izžūs, tāpat tā drusciņ nosēdīsies un ieņems savu vēlamo pozīciju. Es domāju, ka visam jābūt kārtībā – nav jau nekā tāda, kas varētu radīt problēmas.
Gribu uzsvērt, ka es jau pirts izgatavošanas laikā vēl papildu ieguldīju līdzekļus un Igora puiši man to dubultā nosiltināja. Ja Igors sākumā teica, ka tās iekurināšanai būs vajadzīga kāda stunda vai nedaudz vairāk, tad tagad pēc nosiltināšanas man pietiek ar 35-40 minūtēm, kuru laikā pirts uzsilst līdz 80 grādiem, un var sākt pērties.
- Bet vai tad siltināto variantu Igors nepiedāvāja uzreiz?
- Piedāvāja. Bet sākumā man bija kaut kāda noteikta summa, kurā es vēlējos iekļauties. Neko vairāk par šo summu es negribēju maksāt. Bet, kamēr pirts tapa, pakonsultējos ar saviem čaļiem, kas man teica – nosiltini gan. Tas gan maksāja kādus pāris simtus dārgāk, bet ir tā vērts. Kā Igors man reiz teica – siltināta pirts ir kā katliņš ar vāciņu.
- Cik bieži jūs savu pirtiņu izmantojat?
- Minimums reizi nedēļā, bet maksimums - divas. Sākumā kādu stundas ceturksni tādā ne visai augstā temperatūrā paperu puišeļus, tad sieva viņus ietin dvieļos un pārnes pāri pagalmam līdz mājai.
- Un kādi ir jūsu plāni saistībā ar pirti ziemā? Vai arī iesit pirtī, vai ziemā liksit to mierā?
- Protams, es iešu pirtī, vienīgi to darīšu normas robežās. Neba velti nosiltināju ūdensvadus, lai tie nesalst ciet. Ja ārā būs mīnus 30 grādi, tad droši vien pirti nekurināšu, kaut gan, kas to lai zina. Bet pie mūsu ziemām, kad parasti nav vairāk kā mīnus 20 grādi, mierīgi pirtī var iet arī šajā gadalaikā.
- Kā jūs parasti peraties? Izmantojat pirti kā saunu, lai uzsildītos, uzkarsētos, vai jūs tā pamatīgi peraties ar slotiņām?
- Riktīgi peros. Lai to varētu izdarīt, esmu pat iegādājies cimdus, ar ko karstumā vieglāk būtu vicināt rokas. Tāpat man galvā vienmēr speciāla pirts cepure, lai ausis nedegtu – ar cimdiem un cepuri var lielāku karstumu izturēt. Peramies ar slotām – parasti ar bērzu, bet, ja pieejams kadiķis, tad ar to. Tāpat izmantojam ēteriskās eļļas – piparmētru, eikaliptu, lai lielā karstumā vieglāk pērties. Skrubjus gan nelietojam.
- Vai kaut kur esat apguvis tās pēršanās prasmes jebšu darāt to kā kādreiz bērnībā?
- Jau bērnībā pie veciem aumeisteriem redzēts, kā pareizi jāveic pēršanās. Neko jaunu jau es visos tajos pieejamos pirts iešanas rituāla katalogos nevaru atrast. Tagad varbūt ir kādas krutākas eļļas, dažādas procedūras. Bet pats pēršanās princips nav mainījies simtiem gadu.
- Cik cilvēku, augstākais, esat vienā laikā bijuši pirtī?
- Līdz šim pieci. Bet pilnīgi noteikti uz lāvas vienā pusē var sēdēt trīs un tikpat otrā pusē. Arī priekštelpā seši var ieiet, kaut gan četriem ir ērtāk.
- Kā pēc pēršanās ir ar pašu pirts sakopšanu?
- Elementāri. Man dušas šļūtenei ir liels spiediens, ar ūdeni tad arī visu izskaloju. Savukārt pirts apakšā ir caurumi, pa kuriem tas ūdens var aizplūst. Kad pirts sakopta, iemetu vēl vienu klēpīti malkas, lai tā izkuras un atlikušo mitrumu izdzen ārā. Ja no pirts slotām uz grīdas vēl palikušas kādas bērzu lapas, paceļu redelīti un piecās minūtēs visu saslauku.
- Kā tajā ir ar ventilāciju?
- Nav nekādu problēmu. Ir trīs lūkas un vēl divas grīdā. Tā teikt, pilnībā pietiek. Vienīgi pašam jābūt uzmanīgam, lai no mitruma neiemestos pelējuma sēne.
Kā jau teicu, es pēc pēršanās vienmēr vēl izkurinu vienu klēpi malkas, lai pirtī nebūtu mitrums. Un arī Igors man jau pašā sākumā tā ieteica darīt. Un tajā pašā dienā atstāju logus vaļā. Bet, ja nākamajā ārā spīd saulīte un ir vējš, es attaisu arī durvis, lai veidotos caurvējš un pirtiņa kārtīgi izžūtu.
- Vai kas nesatrauc ugunsdrošības aspektā?
- Nē. Krāsns ir tik profesionāli nostrādāta, ka tā nofiksējas – nezinu, kam būtu jānotiek, lai durtiņas attaisītos vaļā. Principā tas ir neiespējami.
- Un kā jūsu pirts iederas mājas apkārtnē?
- Ir pat ļoti okei. Man Mārupē zemes gabalam apkārt ir koka sēta, savukārt mājai ir dekoratīvi koka elementi. Es Igoram aizvedu dēļu toni, un man pirtiņu uztaisīja līdzīgā krāsā. Tā ka ir gana labi – viss saskan.
- Ja jums būtu tagad jāizdara izvēle, vai jūs rīkotos tieši tāpat vai tomēr būtu skatījies un meklējis kādus citus variantus?
- Nē. Pagaidām simtprocentīgi ar savu pirti esmu apmierināts, un tieši tādu pašu arī sūtītu - neko nemainītu. Viss ir kā naglai uz galvas. Es jau nepirku kaķi maisā, es jau redzēju dzīvē, kāda tā izskatās un man nekādu pārsteigumu nebija.
- Vai kādam no jūsu draugiem arī ir pirts muca?
- Laikam jau esmu tāds vienīgais.
- Vai ir kādi cilvēki, teiksim, kaimiņi, radi, draugi, kas, zinot, ka jums ir tāda pirts, vēlas atbraukt, to izmēģināt?
- Man brālis arī dzīvo Mārupē, līdz ar to mēs reizumis ejam pērties.
Bet es jau tā īsti neskrienu un nereklamēju pa darbu, ka man mājās ir pirts. Draugu gan atbrauca, visi nopērāmies.
- Un kādas atsauksmes esat dzirdējis no draugu puses, no brāļa?
- Tikai pozitīvas. Latvieši jau nav neko daiļrunīgi. Uz jautājumu, kā tev iet, atbilde ir forši. Kāda ir pirts – laba.
- Vai ir bijis kāds pārsteigums, kas jūs visvairāk iepriecinājis?
- Tas, ka krāsniņai ir stikla durvis. Kad es gribu ar sievu ieiet nopērties vai vismaz pasildīties, nogriežu pirtī lielo gaismu, jo pilnībā pietiek ar to mazumiņu, kas nāk no krāsniņas. Tas viss atgādina kamīnu namā.
- Kāds nobeigumā būtu jūsu novēlējums tiem, kas varbūt domā par savas pirts iegādi? Ja zemes platība atļauj, varbūt jūs ieteiktu kādu guļbūves pirtiņu? Vai tomēr pirts muca ir ļoti labs variants?
- Cik cilvēku, tik viedokļu un variantu. Ja tu gribi nopērties un pēc tam iedzert alu kopā ar kādiem pieciem sešiem vīriem, tad atliku likām pietiek ar tādu sešmetrīgo pirts mucu, kuru turklāt var iegādāties par saprātīgu naudu. Bet, ja tu iedomāsies iet pirtī un pēc tam rīkot dejas, vajag lielu guļbūves ēku, kur ir pirts, priekštelpa un viesu zāle, kur tusēties.
Nākamajā rakstā varēsiet lasīt sarunu ar Latvijas Pirts skolas dibinātāju un vadītāju, pirts meistaru Nauri Zuti, kurš stāstīs par pirtnieka arodu un latvisko pēršanās kultūru.
Atsauksmes par laba pirts.
Veterinārārsts par pirts mucu savas mājas pagalmā Imantā
Romāns Caune pēc profesijas ir veterinārārsts. Kā pats teic, viņš strādājot vairākās vietās - ne vien veic veterinārās ekspertīzes, bet uzņēmies arī savu privātpraksi, nodarbojoties ar mazo dzīvnieku (suņu, kaķu, peļu, žurku, šinšillu u.c.) ārstēšanu.
- Nezinātājiem no malas šķiet: ja vēl var iemācīties dakterēt suņus un kaķus, tad kā var saprast, kādas veselības problēmas ir, teiksim, mazām pelītēm? Un ko vispār var pasākt, ja uz klīniku atnes bruņurupuci?
- Ja runājam par bruņurupučiem, tad tā tiešām ir tāda diezgan liela eksotika, tāpēc tos parasti sūtām un Rīgas Zooloģiskā dārza klīniku, kas specializējas rāpuļu, putnu un dažādu citu neparastāku dzīvnieku ārstēšanā. Bet pelēm un žurkām tās slimības līdzīgas kā citiem dzīvniekiem. Kaut arī to ārstēšanai tiešām jābūt kādām iemaņām, veterinārārsts savas prakses laikā tās pietiekamā mērā apgūst.
- Jums pašam mājās arī ir kāds dzīvnieciņš?
- Protams, citādi jau iznāktu kā kurpnieks bez kurpēm! Man ir vidēji liels (25-30 kilogramus smags) bokseris, divas kaķenes un viens runcis.
- Pagājušajā vasarā pie Igors Balodis iegādājāties #pirtsmucu un #kublujeb ūdens baļļu, ko novietojāt savas privātmājas pagalmā Imantā.
- Man ir arī vasarnīca Jūrmalā. Bet tā kā pamata dzīvesvieta tomēr ir Pārdaugavā, nolēmu to pirti uzstādīt Imantā.
- Uzskatāt, ka tāda pirts muca lielpilsētā iederas?
- Kā gan citādi. Turklāt manējā jau paslēpta no garāmgājēju acīm, jo atrodas aiz sētas uz manas privātīpašumā esošas zemes. Domāju, ka tas ir ļoti labs risinājums tiem, kas nevēlas celt atsevišķu pirts ēku vai kuriem platība to nemaz neļauj izdarīt. Šādu #pirts mucu var ātri un ērti dabūt gatavu, turklāt nav nepieciešamas nekādas būvatļaujas, saskaņošanas. Un arī pamatus nevajag betonēt.
- Kā tad jums ienāca prātā doma iegādāties pirti?
- Man vienmēr ir paticis pērties. Tāpēc tad, kad meklēju māju (to nopirku nesen), spriedu, ka nenāktu par skādi, ja tajā būtu arī pirts. Kad izvēlējos māju, kas man uzreiz iepatikās, tādas opcijas kā pirts tur nebija. Jau tad, kad to iegādājos, biju nolēmis, ka pēc laika man būs arī pirts. Un tad nu sanāk, ka pirts muca ir tāds pirmais lielākais kapitālieguldījums pēc mājas nopirkšanas – pie pirts tiku pagājušā gada jūlijā. Manā skatījumā šis risinājums, ko Igors piedāvāja, bija ļoti labs.
Tagad varu gan pērties pats, gan ļaut pirts labumus izbaudīt saviem radiem, draugiem, paziņām.
- Tātad viena ziema jau ir aizvadīta. Un jums noteikti ir savs viedoklis par to, kā pirtiņai klājas aukstajos gada mēnešos.
- Pirts, ja tā var teikt, uzvedās labi. Galvenais ir pareizi to ventilēt un ekspluatēt, tad viss būs kārtībā.
- Kāda lieluma un formas pirti iegādājāties?
- Man nācās izdarīt izvēli starp pavisam apaļo un vagonveidīgo. Tā kā Igors teica, ka pircēji lielākoties ņem vagonveidīgās, jo tās visiem šķiet vizuāli pievilcīgākas, līdz ar to arī es devu priekšroku šādai formai.
Mūsējā ir piecus metrus gara ar krāsniņu no ārpuses. Tā sastāv no divām daļām: no pašas pirts, kur ir lāva, uz kuras pērties, un no priekštelpas.
Kad vēl nebiju tā īsti pieņēmis lēmumu, ko tieši pirkšu, mēs ar Igoru aizbraucām uz viņa ražotni, Igors gan modeļus izrādīja, gan ļāva palūkoties, kā tās pirtis top. Principā, pirms izdarīt izvēli, es domāju pēc racionālā principa - kā man būtu ērtāk pērties un mazgāties. Es paņēmu visas piedāvātās opcijas, izņemot stiklu sānā, jo man jau nav ne ezera, ne upes, kur varētu skatīties un priecāties par dabu.
- Bet parasti pēc pirts gribas kaut kur atveldzēties, ielaisties kādā ūdenī. Kā tomēr ir jūsu gadījumā?
- Par to es arī padomāju, tāpēc no Igora papildus nopirku arī kublu jeb ūdens baļļu. To var izmantot divējādi: aukstā laikā sakurināt un, sēžot siltā ūdenī, elpot svaigu gaisu un vērties apkārtnē. Bet es to pamatā vairāk izmantoju kā baseinu – pielaižu ūdeni, lai tajā pēc pirts varētu mesties atveldzēties. Un uzreiz tāda labāka sajūta.
- Cik cilvēkiem apmēram tā jūsu pirts un baļļa paredzēta?
- Es domāju, ka gan kublā, gan pirtī vajadzētu pietikt vietas sešiem, bet varbūt pat astoņiem atnākušajiem.
- Cik ilgi pirms tam dzīvojāt ar domu iegādāties pirts mucu?
- Kā jau minēju, man, jau pērkot māju, bija tā vēlme, ka gribētos, lai tajā būtu pirts. Jo tā pēršanās man jau no laika gala patikusi. Bet, tā kā mājā tomēr nebija pirts, tad nācās domāt, kā pie tās tikt. Pirts muca bija tāds vienkāršs variants, kas arī neprasīja nekādu būvatļauju. Turklāt visu varēja ātri dabūt gatavu, un principā relatīvi iznāca arī lētāk. Līdz ar to sapratu, ka šis variants ir tieši man. Kaut kā tā sanāca, ka iepazinos ar Igoru, viņš man piedāvāja pirts mucu un tad mēs visu to iegādes procesu noorganizējām.
- Kā jūs sapazināties ar Igors Balodis #?
- Stabu ielā 58 atrodas viņa kantorītis, braucu garām, skatos, ka tur tās pirtis stāv. Nu ko, kā neizmantot iespēju aprunāties! Tā satikos ar Igoru, viņš man visu pastāstīja, parādīja, sniedza ieteikumus. Vienojāmies par to, kāda tā mana Pirts Muca izskatīsies, noslēdzām līgumu, un man to uztaisīja. Tā teikt, no malas jau varēja redzēt un saprast, kāda tā pirts būs.
- Vai pēc tam, kad notika saruna ar Igoru un sapratāt, ka gribat pirkt pirts mucu, nepalasījāt internetā kaut kādas atsauksmes? Parasti, pirms izdarīt tādu diezgan nozīmīgu pirkumu, nav mazsvarīgi zināt, ko citi saka par pašu preci, tās ražotāju. Ekopirtis-Rttimber
- Vispirms es, protams, pakonsultējos. Man daži studentu korporācijas biedri ir gana zinoši pirts lietās – parunāju ar viņiem, mēģināju noskaidrot viņu domas. Un tās atsauksmes par Igoru bija diezgan pozitīvas.
- Vai izskatījāt arī kādus citus, ne tikai Igora Baloža piedāvājumus?
- Varbūt tikai minimāli, jo man ir tāds princips: ja strādāju ar vienu cilvēku, tad ar viņu arī slēdzu līgumu un iegādājos viņa piedāvāto preci. Vienīgi internetā apskatījos cenas un secināju, ka pirts mucu ražotājiem tās praktiski ir līdzīgas.
- Cik daudz jums izdevās atrast tādus līdzīgus pirts ražotājus?
- Domāju, kādi trīs četri bija.
- Cik ilgs laiks pagāja, kamēr jūs izdarījāt izvēli un pieņēmāt galīgo lēmumu?
- Man tas prasīja nedēļu. Tās naudas jau uzreiz nebija, tā kā neilgi pirms tā iegādājos pašu māju. Bet Igors piedāvāja pieņemamu norēķināšanās sistēmu - vispirms pirmā iemaksa, savukārt, kad pirts bija gatava, samaksāju atlikušo summu.
- Cik bieži izmantojat savu pirti?
- Vidēji reizi nedēļā, arī ziemā. Parasti to darām brīvdienās.
- Un kas jūs esat tie pirtī gājēji?
- Pamatā es, mani radinieki. Bieži to daru kompānijā ar švāgeri. Arī tad, kad pie manis atbrauc studentu korporācijas biedri, visi ejam pirtī.
- Vai nav tā, ka kopš pirts parādīšanās pie jums biežāk brauc ciemiņi?
- Nē, ne gluži tā. Ja arī kāds atbrauc, tad es to nesaistu ar pirti.
- Vai vispār pēc dabas esat tāds viesmīlīgs, kuram patīk uzņemt ciemiņus?
- No vienas puses jā, bet no otras esmu tomēr gana intraverts. Tādu tuvu draugu man nav daudz. Savukārt pavisam svešs cilvēks pie manis ne reizes nav bijis.
- Vai pirts iegādes procesā nācās saskarties ar kādām nebūšanām?
- Man drusku nepaveicās, ka tai pirtij vajadzēja būt gatavai pēc Jāņiem. Kā jau ir ar šādām plaša mēroga svinībām, pēc tām viss nedaudz piebremzējās, bet pārējais puslīdz tika izpildīts.
- Kā jums pirti atveda, uzstādīja?
- Atveda ar smago mašīnu, ar iekrāvēju paņēma un pārcēla pāri sētai. Igora puišiem pašiem sava metodika izstrādāta – zem pirts apakšā paliek caurules, un tad to pirti veļ. Kādi pieci seši džeki atvilka līdz tai vietai, kur biju plānojis to uzstādīt, un to novietoja.
Ļoti labi ir tas, ka tāda pirts ir samērā viegli pārvietojama. Ja man tā apniks Imantā un es to gribēšu novietot citur, piemēram, aizvest uz Jūrmalu, es to tādā pašā veidā varēšu paņemt, iecelt mašīnā un aizvest.
- Izstāstiet, kas jūsu pirtij palikts apakšā?
- Speciāli šo vietu izbruģēju, lai viss, tā teikt, pa smuko. Igora puiši teica, ka tāda apakša ir gana laba - nekas nepūs.
- Vai ir bijis kas tāds, kas lika šaubīties par izvēli?
- Domāju, ka ne. Galu galā šāda pirts iegāde bija tāds kā mans mērķis, sapnis, un uz to arī gāju.
- Un kā ir ar pirts sakopšanu? Vai šai ziņā nav kādas problēmas?
- Viens gan, ko gribu atzīmēt – ir gana būtiski pievērst uzmanību ventilācijai. Es kaut kā tik ļoti uz to nebiju ieciklējies, un rezultātā man bišķiņ tā pirts sāka pelēt. Bet pats jau esmu vainīgs – neventilēju to tik, cik būtu bijis vajadzīgs. Galu galā pirtiņa jau no koka – tas ir materiāls, par kuru jārūpējas, ar kuru saudzīgi jāapietas.
- Un vai ar to pelējumu esat ticis galā?
- Nedaudz to apstrādāju, piekrāsoju, cerams, ka būs labi. Bet laiks rādīs.
- Kā pirtī ir ar elektrību, ūdens pievadu? Jums, rīdziniekam, droši vien šai ziņā nekādu problēmu?
- Tieši tā, tāpēc man tāda pirts ir ērta un izdevīga. Visu var pieslēgt - gan ūdensvadu, gan elektrību. Tā teikt, viss ir ļoti vienkārši un praktiski.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība? Tomēr tā ir koka pirtiņa!
- It kā ne, jo pie krāsniņas ir speciāli piesisti ugunsdroši dēļi. Katrā ziņā, tai kuroties, ne uz kādu gruzdēšanu nevelk.
- Kāda ir sajūta tajā brīdī, kad peraties pirtī?
- Kaut kādā mērā tas atkarīgs no tā, ar kādu garastāvokli tu pirtī ieej. Un ar kādu uzstādījumu. Bet vispār, lai pērtos, ir jābūt iemaņām. Tad arī tās izjūtas ir labas.
- Vai esat kaut kur to pēršanās māku apguvis?
- Dzīves laikā jau sakrāta zināma pieredze. Ir jau, protams, būts dažādās pirtīs, ar dažādiem cilvēkiem, tostarp tādiem, kas šai ziņā ir diezgan profesionāli. Tā ka šādas tādas iemaņas ir.
- Kā tā jūsu pēršanās notiek? Vai izmantojat pirts slotiņas, kaut kādus skrubīšus?
- Ja runājam par pirts slotām, tad tādas mums tiešām ir. Pārsvarā taisām tās paši – no ozola, bērza zariem. Tikai dažreiz, ja aptrūkstas, piepērkam klāt.
Skrubīšus neizmantojam, vienīgi dāmas parasti ieziežas ar medu, lai viņas labāk svīstu. Pats medu nelietoju – esmu gana karstasinīgs, ar platām porām, līdz ar to man nav nepieciešams kā īpaši izprovocēt savu organismu uz svīšanu.
Savukārt ēteriskās eļļas gan esmu iecienījis – kad uzgāžu tās uz akmeņiem, tik tiešām ir ļoti forša smarža.
- Kādas ēterisko eļļu smaržas jums visvairāk patīk?
- Dažādas - tagad jau ir liela ēterisko eļļu izvēle. Gan skujkoku, gan zāļu uzlējumi, kuriem savā ziņā ir nomierinošs efekts.
- Kā jums pašam šķiet – tāda pēršanās pirtī organismam noderīga un uzlabo veselību?
- Tas ir kā jebkurā procesā. Tā kā ar alkoholu – ja tu drusciņ iedzer, tas tev veselībai nāk par labu, bet, ja par daudz, tad organismam var nodarīt skādi.
Par pēršanos runājot, ir jāzina sava organisma spējas. Ja tev slima sirds vai kādas citas veselības problēmas, ar savu veselību nevajag riskēt. Katram jau jāapjauš savas vēlmes - ko tu gribi, kas tev sagādā labas sajūtas. Vienam patīk lielāks karstums, otram mazāks. Kāds vienā piegājienā peras divas, trīs, cits savukārt sešas septiņas reizes. Kā teikt, cik cilvēku, tik viedokļu un pēršanās veidu.
- Vai jums nekad nav bijusi doma paņemt kādu profesionālu pirtnieku, kas jūs tā kā nopērtu vai parādītu, kā to pareizi dara? Bet varbūt jūs paši jūtaties pietiekami zinoši šai jomā?
- Negribas jau sevi pārvērtēt, bet uzskatu, ka ar visu tieku galā. Speciālos kursos gan neesmu gājis – prasmi apguvu dzīves laikā. Papildus vajadzētu mācīties tad, ja gribi vairāk attīstīties un jūti, ka tev tās informācijas tā kā par maz. Principā tās manas zināšanas, varēšana un spējas mani pilnībā apmierina. Man ar to visu nauda nav jāpelna, tāpēc nav vajadzības ko vairāk apgūt. Un arī laika īsti tam neatliek.
- Un cik apmierināts esat ar ūdens baļļu?
- Tā ir gana laba. Man pat labāk patīk, ja to izmantoju kā baseinu. Pielaižu ūdeni un karstās vasaras dienās, atbraucis no darba, paņemu un ielecu tajā iekšā. Un nav jādodas uz Jūrmalu nopeldēties.
- Cik bieži iznāk tajā mainīt ūdeni?
- Reizi kādās trijās četrās dienās. Bet tas nav nekas sarežģīts – man ir ierīkota speciāla noteka, lai ūdens negāztos pagalmā, bet gan aiztecētu pa kanalizāciju. Izlaižu ūdeni un pielaižu jaunu.
- Nav tā, ka diezgan ilgs laiks vajadzīgs, kamēr to ūdeni uzsilda?
- Tas viss tomēr ir relatīvi, jo kublā jau ir pietiekami liels ūdens apjoms. Principā gribētos, lai tā ātrāk uzsiltu. Ja to ūdeni grib tādu riktīgi siltu, bet ārā auksts, tad kādas sešas septiņas stundas aiziet.
- Un cik ātri pati pirtiņa uzsilst?
- Arī tas atkarīgs no laika apstākļiem. Ziemā tās ir kādas divas trīs stundas, savukārt vasarā pa stundu jau var dabūt gatavu.
- Kādas atsauksmes jūs esat dzirdējis par savu pirtiņu? Ko saka radi, draugi?
- Atsauksmes? Atzinīgas. Daži ir pat teikuši, ka nekad nav tik labi pērušies kā pie manis. Kaut gan vīri jau pusmūža vecumā. Tā ka visiem diezgan patīk. Un es arī, protams, esmu gana apmierināts.
- Vai kādam esat ieteicis pirts mucu? Varbūt kāds izrādījis par to interesi?
- Es vienmēr visiem iesaku, bet laikam no manas puses tādu pircēju vismaz pašlaik Igoram nebūs. Viens korporācijas biedrs nesen sev uztaisījis stacionāro pirti.
- Un ko jūs darītu savādāk, ja pirts jums būtu jāiegādājas tagad?
- Ir viena lieta, par ko Igoram jau teicu. Virs lāvām ieliku parastos stacionāros logus, jo domāju, kam man tos nevajadzēs vērt vaļā. Bet tagad ventilācijas dēļ es liktu tādus, kurus var virināt. It kā pirtī ir iebūvēta ventilācijas lūka, bet tā ir par švaku – pirti būtu iespējams labāk izžāvēt, ja varētu atvērt tos logus. Otrā pusē, kur atrodas apkures telpa, man ir veramais logs, un tādu pašu varētu ierīkot arī virs lāvām. Esmu ar Igoru runājis, un viņš man teica, ka neesot problēmu logus nomainīt. Droši vien kaut kad to arī izdarīšu, bet man tas nav primārais.
Ar visu pārējo esmu apmierināts.
- Un ko jūs novēlētu tiem, kuriem patīk pērties un kas plāno iegādāties sev pirti?
- Vispirms es novēlētu to, lai viņiem pirts tiešām būtu.
Ir cilvēki, kuriem pirtis patīk, bet ir arī tādi, kuriem šī lieta neiet pie sirds. Arī viens manas ģimenes loceklis neatzīst - pirts atrodas piecu metru attālumā no mājas, taču gada laikā viņš to ne reizi nav apmeklējis, jo viņu tā nesaista. Bet, ja cilvēkiem tā pēršanās un visas tās pirts lietas patīk, noteikti ir būtiski, lai pirts būtu viņu tuvumā, lai viņi varētu biežāk to izmantot un gūt tikai pozitīvas emocijas un gandarījumu. Novēlu, lai katram ir sava personīgā pirts.
- Un visbeidzot - kas ir tas, ko jūs savā pirtī gūstat?
- Tas jau ir pierādīts, ka no tām temperatūras svārstībām organismam ir tikai labums. Ieejot pirtī un izkarsējoties, mēs radam organismam tādus kā ekstrēmus apstākļus un no tā iestājas tāda kā labsajūta. Un pēc pirtī aizvadītām stundām viss organisms ir reāli atjaunojies.
Nākamajā rakstā varēsiet lasīt par Roberts Skavronskis no Mārupes. Lai gan Roberts pēc profesijas pats ir celtnieks, viņš izvēlējās iegādāties jau gatavu pirts mucu.
P.S. Par pirts mucu iegādi, piegādi un uzstādīšanu Zvanīt 26632333 Igoram
P.S. Par pirts mucu iegādi, piegādi un uzstādīšanu Zvanīt 26632333 Igoram
Abonēt:
Ziņas (Atom)